Lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, jaunās Ropažu novada domes pozīcijas deputāti nolēmuši, ka pagasta pārvaldnieki būs politisks amats. Tā kā jaunais likums par pašvaldībām joprojām nav pieņemts, to varot klasificēt vien kā sliktu pārvaldību. Spēkā esošā likumdošana paredz, ka konkurss uz brīvajām vietām obligāti jāizsludina tikai valsts iestādēs.
Jaunizveidoto novadu galvenais uzdevums pašlaik ir izveidot struktūru, pēc kādas turpmāk darboties, neradīt pārtraukumus pakalpojumu saņemšanā iedzīvotājiem. Jaunajā Ropažu novadā nolemts, ka pievienoto novadu centros turpmāk būs pagasta pārvaldes. To, ka pagastu pārvaldnieki būs politisks amats, pozīcija nolēmusi jau pirmajā domes sēdē. “Es domāju, ka tie nav politiskie ielikteņi. Sanākot kopā arī pēc vēlēšanām, mēs veidojām novada pārvaldības modeli, mums visiem programmā bija pakalpojumu nepārtraukšana iedzīvotājiem,” saka Vita Paulāne, Ropažu novada domes priekšsēdētāja (Latvijas attīstībai).
Trīs pārvaldēs amatu vietas jau apstiprinātas. Stopiņos pārvaldnieka amatu ieņems ilggadējs novada deputāts no Nacionālās apvienības. Bet Ropažos par pārvaldnieku kļuvis vēlēšanās aiz svītras palikušais līdzšinējais priekšsēdētājs. “Mēs loģiski spriedām, ka tas būtu tikai godīgi, jo novada iedzīvotāji tos sava pagasta četrus deputātus ir virzījuši pārvaldībai. Nu, Zigurdam (Blauss) nepaveicās - viņš nebūs lēmējvara, bet viņš būs izpildvara,” skaidro Vita Paulāne.
Savukārt Garkalnes pārvaldnieks no Jaunās vienotības pašvaldībā nekad neesot strādājis, arī šajās vēlēšanās palicis aiz svītras. Tas gan nebija šķērslis apstiprināšanai pārvaldnieka amatā, jo viņš labi pārzinot dokumentu apriti. “Partiju pārstāvji, kas ir priekšsēdētāja un vietnieki, ir arī pagastu pārvaldnieki. Pieņemu, ka tās ir kaut kādas savstarpējas vienošanās arī par turpmākām darbībām. Tas īstenībā ir ļoti skumji, jo, ja mēs skatāmies Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, tad šobrīd izskatās, ka nevis mēs padarām izpildvaru efektīvāku, profesionālāku, bet tieši pretēji,” atzīst Signe Grūbe, Ropažu novada deputāte (kustība “Par”).
Kā skaidro atbildīgā ministrija, pašreizējā likumdošana neparedz obligāti rīkot konkursu uz vakancēm pašvaldības iestādēs. “Protams, ja mēs runājam par krēslu bīdīšanu savējiem, tad, protams, tas nerada pārliecību par labu pārvaldību, jo mēs piemeklēsim cilvēkiem vietas nevis pēc profesionālās kvalifikācijas, bet pēc tā, cik labi viņi pazīstami ar domi. Tāpēc jaunajā pašvaldību likuma projektā, kurš iesniegts saeimā, ir noteikta prasība, ka atlase pārvaldes vadītājiem notiek atklātā konkursā,” saka Viesturs Razumovskis, VARAM pārstāvis.
Kad jaunais likums tiks pieņemts, neesot zināms, bet jebkurā gadījumā tas nedarbosies ar atpakaļejošu datumu, politiskie pārvaldnieki Ropažu novadā, visticamāk, paliks vismaz nākamos četrus gadus. Jāpiebilst, ka daudzas pašvaldības pārejas periodā pievienoto novadu centros par vadītājiem iecēlušas kādreizējos izpilddirektorus. Ja likums līdz janvārim nebūs pieņemts, tiek tikšot apstiprināti par pārvaldniekiem, bet, ja būs - varēs piedalīties konkursā.
