Pirms pusmēneša Krievijas uzbrukumos daļēji tika iznīcināta Ukrainas sēklu banka, kas bija desmitā lielākā pasaulē. Bojā gāja desmitiem tūkstošu Ukrainas nacionālās sēklu kolekcijas paraugu, kuru vērtība pat nav izsakāma naudā. ReTV Ziņu dienests interesējās, vai Ukrainai šajā ziņā var palīdzēt Latvijas vai pasaules sēklu glabātavas.
Ukrainas sēklu bankas daļēja iznīcināšana ir ļoti liels zaudējums visai pasaulei, jo īpaši tādēļ, ka tā ar ģenētisko materiālu nodrošināja arī citas valstis, kurās selekcionē un audzē pārtikas kultūraugus. Tā intervijā ReTV Ziņām pauda Svalbārā esošās Globālās sēklu bankas pārstāve Greta Evjena. “Lauksaimniecības tradīcijas Ukrainā ir ļoti senas. Pastāv viedoklis, ka tās ir gandrīz vai aizvēsturiskas. Uzskatāms, ka gēnu bankā atradās unikāli un ļoti vērtīgi paraugi.”
Nodrošinoties pret katastrofām, piemēram, plūdiem vai kariem, pastāv prakse veidot sēklu drošības kolekciju, ko izvieto citās valstīs. Piemēram, Latvijas sēklu bankas kolekcijai izveidots daļējs drošības depozīts Svalbārā, kā arī glabātavā netālu no Malmes. LVMI “Silava” vadošais pētnieks Dainis Ruņģis stāsta: “Mums [drošības kolekcijā] pašreiz ir ap 200 [šķirņu sēklu paraugu]; tie ir augi, kas varētu būt tie būtiskākie, teiksim, Latvijā izveidotās šķirnes. Mūsu kopējā kolekcija ir apmēram drusku virs 2000 paraugiem, bet daudz kas vēl nav pilnībā izvērtēts, kas ir no savvaļas ievākts un kas vēl tiek vērtēts.”
Svalbārā esošs drošības depozīts ticis izmantots Sīrijas nacionālās sēklu bankas atjaunošanā Alepo - arī tā tika iznīcināta karā. Ukrainas sēklu banka tikai nesen sākusi veidot rezerves kolekciju Svalbārā. Tā aptvērusi pavisam nelielu kopējā krājuma daļu. Greta Evjena: “Ukrainas sēklu banka patiešām bija ļoti liela, tajā bija vairāk nekā 100 tūkstošu šķirņu paraugu. Uzskatāms, ka arī citas sēklu bankas glabā daļu Ukrainas materiāla – Vācija, Zviedrija. Parasti nacionālās sēklu bankas arī veido tādas kā kolekciju kopijas, ko glabā tuvējās kaimiņvalstīs.”
Līdz ar to ir cerības, ka Ukrainas sēklu banku kaut daļēji būs iespējams atjaunot, taču to, kas pilnīgi iznīcināts, ar citu valstu kultūraugu ģenētisko materiālu aizstāt nav iespējams. “Tas, kas atrodas gēnu bankās, ir unikāls, katrai gēnu bankai ir sava kolekcija, kas ir atšķirīga; tieši tāpēc ir tik svarīgi uzturēt drošības kolekcijas. Ukrainas gēnu bankai mēs nevaram palīdzēt tādā veidā, ka daļu mūsu kolekcijas iedodam viņiem. Protams, mēs varam dalīties, bet tas nebūs tas, kas viņiem bija saglabāts,” uzsver Dainis Ruņģis.
Vēl Dainis Ruņģis informēja, ka nākamnedēļ sanāksmē pulcēsies Eiropas Augu ģenētisko resursu organizācija, kuras vadība jau piedāvājusi palīdzību Ukrainai.
