Meža ugunsgrēku cēloņi ir nemainīgi – cilvēku rīcības rezultātā un dabas apstākļi, piemēram, zibens. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, meži paliek sausāki un nokrišņu daudzums attiecībā pret karsto laiku nav pietiekams, tāpēc augsne kļūst labvēlīgāka ugunij. Atsevišķi Latvijas teritorijas meži ir vienā no augstākajām ugunsbīstamajām zonām Ziemeļeiropā.
Cilvēku neuzmanīga rīkošanās, mežistrādes un lauksaimniecības darbi, kūdras ieguve – tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc ik gadu Latvijā izdeg vairāk nekā 300 hektāru lielas mežu platības.
Pērn Latvijā fiksēts 581 meža ugunsgrēks, ko Valsts meža dienesta speciālists raksturoja kā mierīgu gadu. Tiesa, šovasar Latvijā fiksēts siltākais jūnijs vēsturē, tas ir par 4,1 grādu augstāk nekā klimatiskā norma. Augstā temperatūra ietekmējusi arī ugunsbīstamības līmeni Latvijas novados, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). “Latvijā ir salīdzinoši ugunsbīstama, ja viss ir relatīvs, ja paskatāmies uz Eiropu, tad Latvijas Kurzemes daļa patlaban ir Ziemeļeiropā viena no ugunsbīstamākajām daļām. Ja skatāmies prognožu kartēs un konkrēta karte uz šodienu, rāda, ka ugunsbīstamība Kurzemē ir salīdzinoši augsta,” skaidro Agris Šūmanis, VUGD operatīvais dežurants.
Pašlaik lielākā daļa nokrišņu ir Centrālajā Eiropā. Daudz nolīst tieši Lietuvā, kur ir zemākā mežu uguns bīstamība Baltijas valstīs. “Ugunsgrēku skaitu ietekmē lokālās lietusgāzes, jo tomēr, ja nolīst nedaudz, tad zemi samitrina, ugunsgrēku izcelšanās risks ir mazāks. Visbīstamākie ir ilgstoši periodi bez lietus un nokrišņiem ar karstumu un vēju,” pauž Zigmunds Jaunķiķis, Valsts meža dienesta pārstāvis.
“Lielākā problēma ir darbošanās ar atklātu uguni, nevērīga smēķēšana mežā – tas ir pats galvenais, vēl jāņem vērā ar auto uzbraukt sausās vietās, jo apakšā izplūdes sistēmas katalizators var izcelties ugunsgrēks,” saka Agris Šūmanis.
Meža ugunsgrēku skaits krasi nesamazinās. Šobrīd nav redzams arī liels to pieaugums, līdzīgi ir ar cilvēku neuzmanību mežā – norāda speciālisti.
