Pamešana novārtā – vardarbība pret bērnu

Nekārtīgs apģērbs, bērns pats - nemazgājies un nepaēdis, iespējams, nesaņem pietiekamu medicīnisko aprūpi. Tās ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt, ka bērns pamests novārtā. Nosakot, ka pamešana novārtā ir viens no vardarbības veidiem, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja attiecīgus grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Pašlaik Bērnu tiesību aizsardzības likumā definēti trīs vardarbības veidi: fiziskā, seksuālā un emocionālā. Ar grozījumiem, kurus šodien atbalstīja Saeimas deputātu vairākums, tiem pievienots ceturtais – pamešana novārtā. “Novārtā pamešana vai nerūpēšanās par bērnu bieži vien ir tas sākumpunkts, kad mēs vispār sakām pievērst uzmanību ģimenei. Tas ir mirklis, kad ģimene nonāk sociālo dienestu redzeslokā. Tas bieži vien ir mirklis, kad mēs esam spiesti konstatēt, ka tur valda arī citi vardarbības veidi,” saka Laila Balode, centra “Dardedze” valdes locekle.

Novārtā pamešana ir labi pamanāma apkārtējiem un piesaista gan līdzcilvēku, gan pedagogu, gan bērnu tiesību aizstāvju uzmanību. “Tas, ko mēs ārēji redzam, ir tas, ka bērns ir nepaēdis, bērnam ir varbūt nekopts ārējais izskats. Bērns, iespējams, netiek savlaicīgi vests pie ārsta. Bērnam, iespējams, nav visu nepieciešamo priekšmetu, lai viņš varētu piedalīties kādās aktivitātēs, un tās jau ir zīmes, ka pieaugušajiem, kuriem ir pienākums par bērnu parūpēties, ka viņi to nav darījuši pietiekami labi,” saka Laila Balode.

 “Tas atstāj ļoti dziļu iespaidu uz visu turpmāko bērna, cilvēka dzīvi, jo dažādi aspekti vecāku audzināšanā – tas ir pamats, kā mēs vēlāk dzīvojam kā pieaugušie cilvēki. Ja pamešana novārtā ir no pašas mazotnes, bērns, iespējams, iegūst vairākas traumas, viņa kā pieaugušā cilvēka dzīve jau ir problemātiskāka,” pauž Ina Gusāre, Jēkabpils novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Bāriņtiesas vadītāja uzsver, ka pamešana novārtā lielākoties ir paaudžu paaudzēs mantota attieksme: vecāki, kuri savus pienākumus nepilna un ir nolaidīgi, iespējams, bērnībā paši pieredzējuši šādu attieksmi, nevar iedomāties, ka savus bērnus varētu audzināt citādi. Likuma grozījumi palīdzēšot darbā ar šādām ģimenēm. “Mums kā speciālistiem, es domāju, tas būs daudz vienkāršāk, ja šie termini tiks definēti un arī sadalīti. Tātad – bāriņtiesa, sociālais dienests, policija, tiesa skaidri izpratīs to, ja šajā likumā tiks definēts konkrēti un skaidri, un arī darbība noteikti būs veiksmīgāka, bērnu intereses tiks ievērotas.”

Jāpaskaidro, ka agrāk Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija noteikts, ka arī nolaidība ir vardarbība. Secinot, ka tomēr ne katra nolaidības epizode uzskatāma par vardarbīgu, šī definīcija tika svītrota, līdz ar to - pārkāpumiem, kas saistīti ar vecāku pienākumu nepildīšanu, kādu laiku trūka juridiska seguma. Tagad šis robs tiks aizpildīts, uzskata Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš vadīja ekspertu darba grupu likuma grozījumu izstrādei. “Šādā veidā mēs principā līdzsvarojam situāciju. Nav tā, kā iepriekš. Neizpildīja pienākumu, uz mirkli nepaskatījies bērna virzienā, un viss – tu esi noziedznieks. Tas nav pieļaujams!”

Tagad precizēts, ka ar pamešanu novārtā domāta sistemātiska nolaidība, regulāra vecāku pienākumu neveikšana. Šie Bērnu tiesību likuma grozījumi Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā.


Foto: Freepik