Karostas jūrmala, kur simts metros atrastas 1587 atkritumu vienības, pēc ikgadējās kampaņas “Mana jūra” noslēguma pasludināta par netīrāko pludmali Latvijā. Savukārt Liepājas centrālā un dienvidrietumu pludmales, kurām šopavasar piešķīra vides sertifikātu “Zilais karogs”, atzītas kā vienas no netīrākajām. Liepājas dome tagad plāno, kā uzlabot situāciju, savukārt kampaņas “Mana jūra” pārstāvji uzsver, ka pludmales ir netīras arī vairākās citās pašvaldībās, tā ir visas Latvijas problēma.
Kampaņas “Mana jūra” laikā jau desmito gadu notiek Latvijas pludmaļu monitorings, pēc nejaušības principa izvēlētās teritorijās uzskaitot atrastos atkritumus. Šī gada rezultāti esot sliktāki nekā pērn, vidēji uz katriem simts metriem piekrastē atrastas 266 atkritumu vienības. Karostas pludmale kampaņas dalībniekus šovasar šokējusi. “Tas bija kaut kas, ko tiešām neesmu redzējis Latvijā šo desmit gadu laikā – pludmale bija noklāta ar plastmasas atlūzām, vieglo maisiņu daļām,” saka Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs.
Krietni mazāk atkritumu kampaņas laikā atrasts Liepājas centra un dienvidrietumu pludmalēs, tomēr to esamība Ulmem likusi apšaubīt, vai tur tiešām drīkst plīvot Zilais karogs, kas apliecina apkārtējās vides tīrību. Liepājas pašvaldība par kampaņas rezultātiem ir nepatīkami pārsteigta, norādot, ka pludmalēs uzkopšana notiek tikpat intensīvi kā citus gadus. Karostā to, vadoties pēc nepieciešamības, veic pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”, pārējās abās pludmalēs katru dienu to dara SIA “NJ Pakalpojumi”. Pēc viņu teiktā centra un dienvidrietumu pludmalēs ik rītu pielasa līdz 15 maisiem atkritumu. “Atpūtnieku šogad ļoti daudz, līdz ar to atslābt nevaram nevienu mirkli, darbs ir visu laiku. Cilvēki ir slinki, negrib aiziet līdz gružkastei, kaut ko ierušina zemē, līdz ar to mēs pārejam pāri, bet to varbūt neredzam, un dienas laikā kāds, ceļot smilšu pilis, ir kaut ko izracis,” saka Ģirts Mūrnieks, SIA “NJ Pakalpojumi” projektu vadītājs.
“Palielināsim gružu savākšanas biežumu, intensitāti – arī ziemas periodā, pavasarī, arī sezonas laikā. Paplašināsim zonas – arī ārpus Zilā karoga zonas,” pauž Jānis Neimanis, Liepājas Komunālās pārvaldes vadītājs.
Komunālā pārvalde vēlas iegādāties arī jaunu smilšu sijātāju, jo pašreizējais atkal saplīsis. Nepieciešamā summa gan vēl nav aprēķināta.
Faktu, ka piekrastes tīrība Latvijā pasliktinājusies, kampaņas “Mana jūra” pārstāvji skaidro ar pandēmijas sekām – katra bulciņa tagad tiek pārdota atsevišķā iepakojumā, lietojam sejas maskas, tāpēc arī atkritumu apjoms pieaug. Otrs iemesls esot daudzviet izbūvētā pludmales infrastruktūra, kas pievilina lielāku atpūtnieku skaitu.
Ulme domā, ka situāciju pozitīvi ietekmēs depozītsistēmas ieviešana, kā arī Eiropas Savienības direktīva par vienreizlietojamu plastmasas priekšmetu ražošanas ierobežojumu.
