Pandēmijas laikā par maz uzmanības no vardarbības cietušajiem

Seksuāla, emocionāla un fiziska vardarbība – ģimenes un bērni Vidzemes pusē patvērumu saņem krīzes centrā “Valdardze”. Tas Valmierā darbojas jau no 2006. gada. Centra “Valdardze” valdes priekšsēdētāja Eva Sāre – Aizsilniece uzsver, ka agrāk vardarbība esot bijusi vieglākās formās. Gadījumi, ar kuriem šobrīd strādā centra speciālisti esot smagi un sarežģīti.

Centra vadītāja atzīst, lai arī šogad klientu skaits nav krasi audzis, vardarbība nekur nav pazudusi. Gluži pretēji - šajā krīzes laikā tā noteikti ir pieaugusi, tikai tā ir izolēta no sabiedrības acīm.

Eva Sāre - Aizsilniece uzskata - pandēmijas laikā daudz runāts par dažādiem finansiāliem pabalstiem, bet psiholoģiskais atbalsts esot tas, kas visvairāk būtu nepieciešams lielai daļai ģimeņu. Viņa ir atklāta - darbs ir grūts un nereti speciālisti, ik dienu saskaroties ar vardarbības upuriem, izdeg. Katrs centrā nonākušo bērnu krīzi izdzīvo arī caur sevi.

Centra “Valdardze” psiholoģe Arta Bulmeistare uzsver, ka katrs stāsts atstāj nospiedumus, kas nav viegli. Izaicinājumi tiek pārvarēti ar citu psihologu atbalstu: “Psihologs iet pie sava psihologa.”

Jau četrus gadus Arta Bulmeistare strādā ar dažāda vecuma bērniem, kurus skārusi vardarbība. Pērn krīzes centra pakalpojumus Latvijā saņēmuši 1970 bērni, kuri galvenokārt cietuši no vardarbības tieši ģimenē. Psiholoģe atzīst - gadu gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret vardarbību. “Brīžiem var šķist, ka vardarbības kļūst vairāk, taču es domāju, ka vienkārši sabiedrība un profesionāļi spēj šo vardarbību daudz vairāk atpazīt, pamanīt, un vairs nav tik iecietīgi pret to, kā tas bija agrāk.”

Centrā “Valdardze” aicina ikvienu, kurš cieš no vardarbības, negaidīt, kad to pamanīs sociālais dienests vai kaimiņi, bet vērsties pēc palīdzības, jo darbs turpinās arī pandēmijas laikā.