Tā dēvētais Stalbes ceļš Cēsu novadā ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī ekspertu vērtējumā ir kritiskā stāvoklī. Par nepieciešamību to steidzami remontēt novadnieki iepriekš pat vākuši parakstus iniciatīvu portālā “manabalss.lv”, taču pagājušajā nedēļā parakstīts līgums, kas nozīmē, ka drīz sāksies ilgi gaidītie ceļa pārbūves darbi.
Reģionālas nozīmes autoceļa P14 posma no Stalbes līdz Cēsīm sakārtošana ir ilgi gaidīts brīdis daudziem. Publiski pieejamie dati liecina, ka pērn šo ceļu vidēji dienā izmantoja aptuveni 1400 transportlīdzekļu. “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis saka: “Ceļš ir faktiski sabrucis, pavasarī to var redzēt ļoti labi. Šādos gadījumos tas prasa kapitālu pārbūvi, rekonstrukciju. Darbi ir apjomīgi un pietiekami dārgi.”
Reģionālo ceļu tīklā šis šogad esot viens no apjomīgākajiem objektiem – tā pārbūve izmaksās ap 10 miljoniem eiro. Plānots, ka rekonstrukcija noslēgsies nākamgad. Lazdovskis: “Šeit mēs ļoti labi redzam no ceļinieka viedokļa to, kas notiek tad, ja ceļā savlaicīgi neinvestējam. Tas sabrūk, un mūsu investīcijas, kas ir jāiegulda, ir lielākas, nekā ir tad, ja mēs būtu savlaicīgi ceļam atjaunojuši virskārtu.”
Apjomīgā tilta pārbūvi uz autoceļa Dukuri–Rāmnieki, kas sākta pagājušajā gadā, būvnieki sola pabeigt septembrī. Jāpiemin, ka šajā vietā šķērsot Gauju var vienīgi gājēji, taču autotransporta satiksme jau septiņus mēnešus slēgta, tāpēc vietējiem pa apbraucamo ceļu nākas mērot papildus 30 kilometrus. Lai arī kāda novadniece atzīst, ka ir apradusi ar to, ka tagad plānot pārvietošanos ir sarežģītāk, joprojām cer, ka darbus šeit pabeigs ātrāk nekā cerēts. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Lielākās neērtības bija saistībā ar skolēniem, skolēnu pārvadājumiem, jo no Pārgaujas pusītes kādi astoņi līdz 10 skolēni nāca Cēsu skolās. Viņiem tās ir ļoti lielas neērtības. Risinājām ar dažādiem risinājumiem. Bija norīkots pašvaldības autobuss, bet cilvēki ir saprotoši.”
Tiesa gan, ka šajā gadījumā un vēl arī citviet, kur tiltu pārbūves dēļ slēdz automašīnu kustību pār ūdentilpi, cilvēki neizprot, kādēļ nav iespējams uzbūvēt pagaidu tiltu. Satiksmes ministrs komentē, ka galvenais kritērijs esot izmaksas un katrs projekts atšķiras. “Ja tā ir maza upīte, tad pāri ir iespējams uzbūvēt pagaidu risinājumus, lai cilvēkiem būtu iespējams pārvietoties, bet šajā gadījumā tilts, kas tiek būvēts, ir 100 metrus garš – milzīga, inovatīva un līdz šim nepielietota tehnoloģija, konstrukcija, kādā tas tiek būvēts. 100 metru pagaidu tiltu ir salīdzinoši grūti izbūvēt. Tas, protams, nav lēti,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Iepriekš “Latvijas Valsts ceļi” laikrakstam “Druva” norādīja, ka pagaidu tilts izmaksātu vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Tā kā Rāmnieku tilta darbi notiek Gaujas Nacionālā parka teritorijā, tā uzstādīšanai būtu jāzāģē mežs un jāiejaucas parka biotopos.
