Par daudzdzīvokļu mājai būtiskiem jautājumiem lemt būs vienkāršāk

Līdz šim daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti saskārās ar grūtībām, jo kvoruma trūkuma dēļ nebija iespējams sasaukt kopsapulci, kurā lemt par dažādiem mājas renovācijas vai remontdarbu jautājumiem. Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, dodot iespēju par dzīvojamai mājai būtiskiem jautājumiem lemt arī tad, ja daļa iedzīvotāju neiesaistās šo jautājumu risināšanā. Lai iepazīstinātu ar izmaiņām likuma grozījumiem, šodien tika rīkota preses konference.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ grozījumi pieņemti ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kūtrā aktivitāte dažādu lēmumu pieņemšanā. Tādēļ bija vajadzība rīkoties, lai aizsargātu to mājas iedzīvotāju daļu, kas aktīvi piedalās mājas kopsapulcēs un, kuri vēlas māju uzturēt kārtībā.

Mārtiņš Auders, EM Mājokļu politikas departamenta direktors: “Ministrija gan skatoties ārvalstu praksi, gan risinājumus Latvijā radīja tādu priekšlikumu par mazākuma aizsardzību, kas ir viens no diviem mazākuma aizsardzības mehānismiem. Pēc būtības mēs neceram, ka šis kardināli mainīs situāciju. ” 

Likuma grozījumu galvenā doma ir, lai lemšanā par nekustamā īpašuma nākotni iesaistītos arvien vairāk mājas iedzīvotāju. Kā norāda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā, ar iedzīvotāju mazākuma balsīm būs pietiekami, lai uzsāktu darbus, taču nebūs pietiekami, lai saņemtu finansējumu no bankām.

Ervīns Straupe, LNPAA valdes priekšsēdētāja vietnieks: “Pamatdoma ir, lai iekustinātu guļošo vairākumu. Jāsaka tā, mēs kā pārvaldnieki redzam, ka grozījumi strādās labi nevis tajā brīdī, kad mazākums lems vairākuma vietā, bet tajā brīdī, kad vairākums sapratīs, ka jāpiedalās šajā procesā.” 

Lai varētu saņemtu finansējumu, ko izmantot, piemēram, mājas renovācijas darbiem, balsojumā ir jāpiedalās lielākajai daļai mājas iedzīvotāju. Tomēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs plāno tikties ar atbildīgajām pusēm, lai izrunātu šo jautājumu.

Oļegs Burovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (GKR) : “Šobrīd bankas prasa, cik zinu, lai balsojumā piedalās 75 procenti mājas iedzīvotāju. Protams, plānoju organizēt tikšanos ar ministriem, asociācijas pārstāvjiem un komercbanku pārstāvjiem, lai izrunātu šīs lietas. ”

Arī Ekonomikas ministrija gatavo vēl vairākus grozījumus likumos, kurus izskatīšanai Saeimā plānots iesniegt šogad.

Mārtiņš Auders: “Kā pirmo es gribētu minēt jaunu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas būtu atbilstošs šodienas situācijai, kur ir ņemta vērā problemātika, kas ir praksē jau bijusi vairākus gadus. Nākamie būtu grozījumi Dzīvokļu īpašumu likumā jeb principā - parāds seko dzīvoklim. Visbeidzot būtu grozījumi saistīti ar kopības identifikatora piešķiršanu. Lai darījumu partneri varētu redzēt dzīvokļu īpašnieku kopības un stāties civiltiesiskās attiecībās.” 

Šobrīd veiktajos grozījumos Dzīvokļu īpašumu likumā ietverts arī pienākums dzīvokļu īpašniekiem paziņot savas sasniedzamības koordinātas mājas apsaimniekotājam. Piemēram, jānorāda telefona numurs un e-pasts, lai atvieglotu ikdienas darbu pārvaldniekam ar klientiem.