Šopavasar par deficītu kļuvuši priežu stādi. Kā liecina Meža konsultāciju pakalpojuma centra apkopotie dati, pašreiz nevienā no vairāk nekā trīsdesmit kokaudzētavām Latvijā tie neesot nopērkami. Kā skaidro mežu īpašnieki un speciālisti, iemesli tam varot būt vairāki, tostarp arī pēdējo gadu klimata izmaiņas.
Aprīlī sākas meža stādīšanas sezona. Rūpīgi sapakoti mazie kociņi sāk savu ceļu pie pasūtītājiem. Kā allaž vieni no pieprasītākajiem ir skujkoku stādiņi, tomēr šopavasar kokaudzētavās velti meklēt priežu stādus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvis Raimonds Bērmanis saka: “Šī gada dati liecina, ka ir pieejami egles stādi. Egles stādus šajā brīdī var iegādāties diezgan brīvi. Problemātiski ir bērzu stādi, ko nav izdevies izaudzēt, un arī priedes stādi.”
Arī uzņēmumā “Latvijas valsts meži” (LVM), kura paspārnē ir desmit kokaudzētavas, priežu stādu šogad izrādījies par maz. Uzņēmumā teic, ka strādājot ar ilgtermiņa līgumiem, tostarp eksporta. Audzēt vairāk stādu nepieļaujot stādaudzētavu kapacitāte. “Mēs eksportējam līdzīgu apjomu tam, kas aiziet privātajai mežsaimniecībai Latvijā, bet, ja neeksportējam, aptuvenos ciparos 13 līdz 15 miljonus stādu, kā nu kuro gadu, kur mums jau sen ir ilgtermiņa līgumi, pat no 2006. gada, tad mēs savu rentabilitāti nevaram nosargāt. Tie 15 miljoni stādu Latvijai tiešām nav vajadzīgi,” pauž Laima Zvejniece, LVM pārstāve.
Iemesli šogad pieaugušajai interesei par priežu stādiem varot būt visai dažādi. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Domāju, ka ir pienācis tas brīdis, kad meža īpašnieki sāk saprast - jo es iestādīšu labāku stādu, jo tas labāk, ātrāk augs. Es būšu ieguvējs nākotnē, jo ir pierādīts, ka augstvērtīgie stādi aug vismaz par 25% labāk.”
Kā ReTV skaidro LLKC, egles biežāk izmantojot apmežojot lauksaimniecības zemi. Savukārt priedes stādot izcirtuma vietās, bet tur, kur iespējams stādīt gan egles, gan priedes, parasti izvēle esot bijusi par labu eglēm. Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors uzskata, ka pārmaiņas, visticamāk, ietekmējuši pēdējo gadu klimatiskie apstākļi. Raimonds Bērmanis: “Pēdējo gadu nozares viena no aktualitātēm ir par egļu astoņzobu mizgrauzi, līdz ar to īpašnieki šobrīd redz, kas notiek ar egli, arī pēdējie stiprie vēji, kas mums ir šajā gadā bijuši, pamatā jau izgāž egli, kam sekojoši nāk mizgrauzis, kas var padarīt šos postījumus daudz plašākus.”
Latvijā pašreiz darbojas vairāk nekā trīsdesmit kokaudzētavas. Stādu audzētāji gan atgādina, ka koku stādi neesot puķu stādi, tāpēc tie jāpasūta savlaicīgi.
#SIF_NVZ2022
