Autobūves vēsture aizsākās 19. gadsimtā. Pirmo iekšdedzes dzinēja auto projektējuši un būvējuši vīrieši. Tomēr par to, lai jau tolaik braukšana būtu gan drošāka, gan komfortablāka, parūpējušās daiļā dzimuma izgudrotājas.
Sievietes pie auto stūres šodien ir ikdiena. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, 43,7 % no visiem autovadītājiem ir sievietes. Izrādās, ka arī par to, lai auto vadīšana būtu komfortabla un drošāka, parūpējušās sievietes.
Rīgas motormuzeja Bauskas filiālē vecākais auto ir no 1905. gada, bet pirmā automašīna ar iekšdedzes dzinēju pasaulē uzbūvēta jau 1885. gadā. To uzbūvējis vācu inženieris Kārlis Bencs, bet viņa sieva Berta ar to devusies izmēģinājuma braucienā, jau pavisam drīz sapratusi, kas mašīnai jāuzlabo. “Viņa kopā ar saviem pusaudžiem ar motorvāģi nobrauca no Manheimas līdz Pforcheimai. Vairāk nekā simts kilometrus. Atgriezusies no sava brauciena, viņa deva arī nelielu savu ieguldījumu bremžu uzlabošanā,” saka Rīgas motormuzeja gide Aelita Minkeviča.
Arī par to, lai jau 20. gadsimta sākumā gājēji un autovadītāji saprastu, uz kuru pusi auto dosies, parūpējusies sieviete, izgudrojot pagrieziena rādītāju. Sākumā tas bijis ļoti vienkāršs, atradies auto ārpusē. Arī pirmie auto stiklu tīrītāji ir sievietes izgudrojums. Minkeviča: “Viņa redz, ka šofera pusē logs ir vaļā, bet ir tāda diena, kad ir vējš un slapjš sniegs. Viņa ievēro, ka šoferis, turot vaļā logu, laiku pa laikam izbāž roku un notīra priekšējo stiklu. Atbraucot mājās, viņa izdomāja, ka vajag stikla tīrītāju. Tas bija ļoti vienkāršs – uz metāla piestiprināta gumija.”
Senajām automašīnām gaismas lukturos bijusi īsta liesma, kas piedegta no uz mašīnas esošā acetilēna gāzes balona, bet sievietes bijušas tās, kas izdomājušas, kā panākt, lai siltums būtu arī auto salonā. Motormuzeja gide, kura apkopojusi sieviešu ieguldījumu autobūves vēsturē, ReTV stāsta, ka arī pirmo ceļa marķējumu, kas atdalītu braukšanas joslas, izdomājusi kāda medmāsiņa. Tomēr ne vienmēr vīrieši nopietni uztvēruši sieviešu izgudrojumus. “Pagāja apmēram septiņi gadi, kad 1924. gadā kāds to ieviesa ASV, bet Eiropā bija vajadzīgi vēl desmit gadi.”
Šodien gan vīrieši pret sieviešu iejaukšanos tā saucamajos stiprā dzimuma darbos izturas daudz pielaidīgāk.
