Kopš peonijas atkal tiek atzītas par modernām puķēm, tās ne tikai aug piemājas dobēs, bet aizvien biežāk tiek veidoti arī apskates dārzi. Tām ir arī savi svētki. Savu peoniju dārzu, kurā jau iestādītas 400 šķirnes krāšņo ziedu, veido arī “Romju” saimniece Tukuma novadā. Par godu vecmāmiņai tas gan būšot nevis peoniju, bet gan pujeņu jeb pojeņu dārzs.
Peonijas jau kopš mūsu ēras sākuma labi pazīstamas Ķīnā, bet arī Latvijā krāšņās ziedu bumbas acis priecē jau vismaz pāris gadsimtus. Vēl ne tik senā pagātnē tās gan tika dēvētas par vecmodīgām pujenēm, kas aug tikai vecmāmiņu dobēs, bet tagad tās atkal atzītas par skaistām un modernām. “Vienkārši ir tā, ka tagad jau vairs neizmanto tikai to lactiflora, bet tagad krusto arī savā starpā sugas. Peonijām tagad ir arī savi standarti, un tām jātur savi ziedkāti. Nu, kādas ir tās no 1804. gada? Skaistas un smaržīgas, bet, pirms vēl uzziedējušas, jau guļ zemē, līdz ar to jau radās tas, ka tās peonijas ir “fui”. Tā jaunā selekcija jau ir pilnīgi citādāka,” stāsta Marija Semerova, Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste.
Pašreiz Latvijā ir jau vairāk nekā desmit peoniju dārzi, un tāds top arī irlavnieces Lailas Lejas sētā. Savulaik arī Laila teikusi, ka peonijas viņas dārzā nebūs nekad. “Kad es biju bērns, vecmamma man lika ravēt peonijas. Man kā bērnam tas bija jādara. Tik uzmanīgi jādara, lai nenolauž tos pumpurus, bet bērnam jau gribējās ko citu darīt. Tad es ravēju un vienmēr teicu - man nekad mūžā nebūs šitās puķes,” saka Laila Leja, dārza “Romju pojenes” saimniece.
Gadiem ejot, bērnības trauma izzudusi, un tagad apmēram pushektāra platībā iestādītas ap 400 peoniju šķirnes. Katrā ziedā saimniece saskata savu skaistumu, un viņai esot arī sava sistēma, kā izvēlēties, kurš stāds nonāks dārzā. “Man ir jāredz tā zieda dvēsele. Ja es zinu nosaukumu, es rakstu Google un meklēju video. Tad es redzu, kā tas zieds uzvedas vējā, kā tad, ja saulīte paspīd. Es uzreiz ieraugu to zieda dvēseli.”
Kā smej saimnieks, peonijas esot sievas stihija, un arī investīcijas viņa nopelnot pati. Jāpiebilst, ka tās gan nebūt neesot mazas, bet uz stādiem, kuru cena tuvojas 500 eiro, gan vismaz pagaidām neskatoties. Iecerēts, ka nākotnē peoniju dārzs varētu kļūt ne vien par apskates objektu, bet arī pasākumu vietu.
Jāpagaida esot vēl kādi pāris gadi, kad mazie stādiņi būs izauguši. Tikmēr jau tiek domāts par vietu jauniem stādiem, bet par godu vecmāmiņai tas būšot nevis peoniju, bet pujeņu dārzs.
