Par gravēšanu alās un klintīs var sodīt

Aktīvākajā tūrisma sezonas brīdī daudzi apceļo Latviju, vērojot arī klintis un alas. Diemžēl daudzi tūristi bojā klintis, tajās gravējot savus vārdus, telefona numurus un arī rupjības. Dabas aizsargi saka – šādi skrāpējumi klintīm un alām nodara lielu postu, pat potenciāli iznīcinot tās. 

Tā ir Rīgas radio rūpnīca, tieši tāds simbols arī bija... Raimis, Ilze. Riktīgs sūdzību dēlis, - tā par mūsdienu cilvēka veiktajiem gravējumiem klinšu un alu sienās saka Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). “Ir gan vārdi uzvārdi, gan arī dažādi saukļi, atzīšanās mīlestībā un tamlīdzīgas lietas. Protams, tie saskatāmie ir tie svaigākie. Tie atstātie gravējumi, kas ir atstāti līdz 1950. gadam, tā ir vēsture. Tie ir aizsargājami, uzskatāmi kā mantojumi, saglabājami un saudzējami. Savukārt tas, kas ir pēc tā 50. gada – tas ir vandālisms vai dabas objekta bojājums,” saka Mārtiņš Zīverts, DAP pārstāvis.

Arī Līču-Laņģu klintīs skrāpējumu netrūkst. ReTV satiktie apmeklētāji atzīst – tas nav pieņemami, ka uz dabas pieminekļa tiek skricelētas dažādas piezīmes un gada skaitļi. “Tie, kas ir veclaicīgie, ir forši, ka kaut kas no vēstures palicis pāri. Jaunie? Tā ir dabas bojāšana. Vai to vajag? Nē. Ne bērniem, ne pašas neesam to darījušas – atbraucam, paskatāmies, papriecājamies un viss,” saka Ginta un Agnese, ventspilietes.

“Cilvēku vārdus rakstiet uz papīra, rakstiet grāmatās, nevis uz dabas objektiem, kur ir neatjaunojami! Mēs nevaram tā, ka šodien mēs uzzīmējam, rīt izdzēšam un rakstām jaunus. Tie ir vēsturiski, tie neatjaunosies,” pauž Ginta, ventspiliete.

Turklāt smilšakmens sienas ir trauslas, gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās. “Liekas, ka te nekā nav, tikai sablīvējusies smilšakmens ar mālu, bet, nē, šeit ir vesela sistēma. Šīs smilšakmens sienas ir māja daudzām aļģēm, sūnām, mikro papardēm, kukaiņiem, putniem, bitēm. Re, piemēram, sīkpapardes var redzēt. Šīs ir sūnas. Un šis viss, ko it kā neredzam, tās jau ir aļģes un ķērpji,” skaidro Mārtiņš Zīverts.

Lai viena šādā gravējuma vieta atjaunotos, dažkārt ir nepieciešami pat 100 gadi. “Tas bojājums ir acīmredzams. Ne tikai gravējumi šo sienu bojā, bet arī dažādi apstākļi – kad mēs pa to staigājam. Šeit var redzēt to cilvēka nospiedumu,” saka Mārtiņš Zīverts

Dabas objektu sienām, veicot piezīmes, zaudētāja var būt ne tikai daba, bet arī pats gravējumu autors. Par dabas pieminekļa bojāšanu var saņemt sodu līdz pat 1000 eiro. Bet, piemēram, par uzrakstu “Desu veikals” var saņemt līdz pat 1000 eiro sodu. Dabas aizsardzības pārvaldē vēl piebilst – ir gana daudz citu iespēju, kā izpausties un atzīmēt savu klātbūtni kādā no dabas apskates vietām. Piemēram, šobrīd to var darīt vienkārši sociālajos medijos.

Par dabas pieminekļa bojāšanu var piemērot sodu no 30 līdz pat 1000 eiro. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik būtisks ir kaitējums jeb cik apjomīgs ir gravējums.