Par Krievijas naudu būvēs piemiņas objektu

Jūlija beigās Rēzeknes dome izsludināja konkursu, aicinot māksliniekus darināt metus jaunam vides objektam. Zīmīgi, ka konkursa žūrijā iekļauts ne tikai, piemēram, pilsētas mērs, bet arī Krievijas ģenrālkonsuls. Plānotais vides objekts būtu papildinājums jau esošam memoriālam, tāpēc Krievija plāno arī līdzfinansēt šī objekta būvniecību.

Ziemeļu rajona parks Rēzeknē pēdējā laikā piedzīvojis pamatīgu rekonstrukciju. Tas kļuvis “zaļāks” un dažādām sporta aktivitātēm piemērotāks. Taču šī vieta glabā atmiņas par drūmām vēstures lapaspusēm. Vācu okupācijas laikā šeit izveidota padomju karagūstekņu nometne.

Vēsturnieki nav vienisprātis, cik gūstekņu šeit varētu būt gājuši bojā, bet to vidū varētu būt gan Sarkanās armijas, gan vācu armijas karavīri. Pagājušajā gadā parka būvdarbu dēļ šeit atklātas vairāku cilvēku mirstīgās atliekas. Pašvaldība, Rēzeknes dome par to ziņoja Brāļu kapu komitejai, par notikušo uzzināja arī Krievijā. “Ģenrālkonsulāts izteica savu viedokli, lai uzreiz varētu kaut kādā veidā pilnveidot to vietu jeb memoriālu, kas tur jau atrodas. Mūsu nākamais solis bija izsludināt metu konkursu,” saka Aleksejs Stecs, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks.

Metu konkursa žūrijas sastāvā iekļauti domes pārstāvji un Krievijas Federācijas Generālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs. “Manuprāt, tas ir tikai loģiski, jo viņi atnāca ar šo iniciatīvu un izteica vēlmi turpmāko būvniecību no savas puses līdzfinansēt,” saka Aleksejs Stecs, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks.

Ja Krievija vēlas līdzfinansēt apbedījumu vietu ierīkošanas un uzturēšanas darbus, ir nepieciešams Latvijas valdības piekrišana. Ārlietu ministrijā ReTV informē, ka vismaz pagaidām piekrišanu par Krievijas iesaisti rekonstrukcijas darbiem Latvija nav devusi. “Tā problēma ir tajā, ka Krievija, izmantojot gan savus finanšu resursus, gan politisko un diplomātisko atbalstu, savu specifisko notikumu interpretāciju, kuras plašākais mērķis ir iedarboties un ietekmēt Latvijas sabiedrību,” pauž Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Austrumeiropas politikas pētījuma centra pārstāvis skaidro, ka Krievija Sarkano armiju redz tikai kā uzvarētājus, atbrīvotājus un vairās atzīst savu vainu kara noziegumos. Jāatgādina, ka arī Rēzeknes ieņemšana 1944. gadā Sarkanajai armijai izdevās tikai pēc pamatīgas pilsētas bombardēšanas. Arī vietējie šos vēstures notikumus vērtē neviennozīmīgi. Tikmēr Rēzeknes domē ReTV uzsver, ka vienpusēju Krievijas puses interpertāciju par vēsturi objektā neplāno paust. “Tieši tāpēc komisijas sastāvā nav tikai Krievijas ģenerālkonsulāts, bet arī domes deputāti, būvinspekcijas pārstāvji, vēsturnieki. Es domāju, ka tā informācija, kas tiks atspoguļota konkrētajā piemiņas vietā, būs maksimāli objektīva,” saka Aleksejs Stecs, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks.

Domē pauž cerību, ka vēl līdz konkursa noslēgumam Latvija sniegs piekrišanu Krievijas iesaistei memoriāla rekonstrukcijā.