Prieks, neziņa un bailes tolaik daudziem bija savijušās ciešā kamolā. Tās kļuvušas par atmiņām. Laikā, kad pulcēšanās pandēmijas dēļ nav atļauta, Vecumniekos izveidota interaktīva, izzinoša pastaigu taka, kurā apkopoti septiņu novada iedzīvotāju atmiņu stāsti par 1990. gada 4. maiju.

Vecumnieku tautas nama mākslinieciskā vadītāja Inga Rakusova stāsta: “Katram ir savas atmiņas un savs viedoklis par šo notikumu, bet viņus visus vieno tā brīvības sajūta, ka beidzot mūsu valsts var būt brīva, ka mēs beidzot varam runāt, ko gribam, darīt, ko gribam un beidzot būt mēs paši.”

Turpat līdzās arī galds ar balto goda galdautu. Šāda tradīcija tika ieviesta pirms gadiem četriem. Bibliotekārei Baibai tā ļāvusi saprotamāk pastāstīt bērniem par Latviju.

“Pirmos trīs gadus mēs diezgan rezervēti uz to skatījāmies no malas, bet, ņemot vērā to, ka līdz tam bija tikai papildus brīvdiena. Viss ir ļoti skaisti, mēs atpūšamies. Un tad - šie galdauta svētki, un, man šķiet, tas ir ļoti veiksmīgi. Paldies tiem idejas autoriem. Es dzirdu arī tos pretargumentus. Ko tas nozīmē - Baltā galdauta svētki, ja ir Neatkarības atjaunošanas diena? Kā jaunatnei, bērniem pastāstīt? Sastādot rindā, lekcijas veidā? Mēs savā ģimenē izdomājām darīt tā, un mums tas ir nesis augļus,” saka Baiba Škrjaba.

Arī Katrīna stāsta, ka vecāki un vecvecāki Atmodas laika notikumus stāstot pie balti klāta galda, tāpēc arī viņai tuvāki esot Baltā galdauta svētki. “Es esmu piedzimusi jau brīvā Latvijā, un es nezinu, kā tas bija, kad nebija brīva Latvija, tāpēc ir ļoti interesanti klausīties, kādas bija viņu sajūtas un kā viņi to piedzīvoja.”