Arvien tumšāki kļūst vakari, sliktāka ir redzamība rītos. Tas jāņem vērā ceļu satiksmes dalībniekiem. Taču ne tikai šo iemeslu dēļ – transportlīdzekļu vadītājiem rudenī jābūt sevišķi piesardzīgiem uz ceļiem dzīvnieku dēļ.
Vadīt transporta līdzekli un ceļā sastapt briedi, alni, stirnu vai kādu citu meža zvēru nav patīkami. Tādēļ savvaļas dzīvnieku pazinēji brīdina – dzīvnieku aktivitāte rudenī pieaug. “Septembra sākumā sākās aļņiem, briežiem riesta laiks, [tie] kļūst krietni aktīvāki, vairāk staigā, lielākus maršrutus iziet, tad arī vairāk šķērso tos ceļus. Otrajā oktobrī sākas dzinējmedību sezona, (..) tie zvēri tiek dzīti, viņi, protams, ir sākumā tramīgāki. Mednieki cenšas nedzīt uz ceļa pusi, bet citreiz tas dzīvnieks iet atpakaļ un šķērso,” skaidro Jānis Ķibermanis, mednieku kluba “Rencēni” pārstāvis.
Savukārt mazāki meža dzīvnieki, piemēram, āpši, jenotsuņi un lapsas, šajā laikā vairāk pārvietojas, jo intensīvi meklē barību, lai gatavotos ziemai. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc rudens sezonā pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits. “Ja runājam tieši par Vidzemi, tad negadījumi ar meža zvēriem, tad tas ir visizplatītākais negadījuma veids, kas notiek vispār. Tie ir 691, no šī gada sākuma līdz vakardienai,” saka Jānis Lūks, Valsts policijas pārstāvis.
Valsts policija šo tendenci pamato arī ar laika apstākļiem – miglaināki rīti, agrāk iestājas tumsa, koku lapas arvien raibākas. Iznākums - sliktāka redzamība. “Naktī ļoti bieži mēs sastopamies ar ātruma pārkāpējiem. Tad, kad mēs ar viņiem runājam – ceļš tukšs, brīvs, varu braukt, es nevienam netraucēju. Bieži vien tajā brīdī, kad mēs pasakām, tas cilvēks aizdomājas – jā, tiešām, bieži redzam nobrauktos zvērus uz ceļiem,” saka Jānis Lūks.
Valsts meža dienestā norāda – šogad līdz šim reģistrēts jau vairāk nekā 1000 notriektu medījamo dzīvnieku. Taču ne visi gadījumi nonāk dienestu redzes lokā. “Es domāju, ikviens mēs esam braucot redzējuši tos ķermenīšus nobrauktos, ik pa laikam. Tie ir tie gadījumi, tās ir tās situācijas, kad vadītājs nav rīkojies tā, kā viņam tas ir pienācies. Viņš nav paziņojis policijai. Lielākoties policija uz tādiem gadījumiem neizbrauc, mēs piefiksējam informāciju. (..) Tad mēs sazināmies ar ceļa uzturētāju vai meža dienestu, informējam viņus,” stāsta Jānis Lūks.
Par to, ko darīt ar notriektajiem dzīvniekiem, tālāk lemj Valsts meža dienests (VMD). Citkārt tiekot piesaistīti arī mednieki. “Ja viņš ir izmantošanai pārtikā, tad izmanto pārtikā, bet pārsvarā viņi tiek izmantoti citu meža dzīvnieku piebarošanai. Viņus vienkārši aizvāc no ceļa tālāk projām, apēd lapsas, kraukļi, citi, kam interesē gaļas ēdiens,” pauž Raivo Rudzītis, VMD pārstāvis.
No apkopotajiem ziņojumiem Valsts meža dienestā secināts – visvairāk dzīvnieku tiek notriekti tieši tajos ceļa posmos, kur uzstādītas brīdinājuma zīmes. Tikmēr “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova norāda uz risinājumiem, kā sadursmes ar dzīvniekiem varētu mazināt. “Biežākais, dzirdētākais ir dzīvnieku žogi, kas Latvijā ir apmēram 30 kilometri kopgarumā. Tie ir uz Tallinas šosejas, uz šosejas Tīnūži–Koknese un atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas. Citās valstīs pielieto arī dzīvnieku pārejas, tuneļus, tiltus. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir tāds piemērs.”
Nevarētu teikt, ka Latvijā ir infrastruktūra, kas dzīvniekus atturētu šķērsotu ceļu. Viens no iemesliem – žogus ierīkot ir dārgi. Viens kilometrs abās ceļa pusēs izmaksā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.
