Teju pirms pavisam neilga laika zinātnieki nākuši klajā ar kādu diezgan dīvainu apgalvojumu – mūsu mīļās planētas Zeme iekšējais kodols sācis griezties pretējā virzienā! Tātad mēs paši griežamies vienā virzienā, bet kaut kur dziļi zemes dzīlēs kaut kas griežas pretēji mums. Un kāds gan mums, parastajiem mirstīgajiem, būtu pamats neticēt zinātniekiem? Nopietniem onkuļiem un tantēm, kas savu dzīvi veltījuši šī fenomenālā atklājuma izpētei.

Citi zinātnieki apgalvo, ka Zemes centrālā ass ir pabīdījusies par vairākiem grādiem, tāpēc gan pulkstenis, gan kalendārs būtu diezgan radikāli jāpārbūvē. Arī tas izklausās diezgan ticami.

Un tomēr - grozies, kā vēlies. Pie klimata pārmaiņām ir un paliek vainīgs nekas cits kā mūsu mazais un mīļi pukšķošais dīzeļmotoriņš, kuru automobilī ielikuši profesionāli šīs nozares lietpratēji. Tāpēc šķietami ekoloģiski tīrākais risinājums ir aizstāt šos iekšdedzes dzinējus ar pāris jaunām atomelektrostacijām. Kaut kā taču tie elektriskie auto jāuzlādē!

Vai tiešām tas velns ir tik melns, kā viņu mālē? Katrā automobilī, kura sirdī plūst dīzeļdegviela, ir uzstādīta kāda no attīrīšanas ierīcēm, kuras uzdevums samazināt kaitīgos izmešus līdz minimumam. Pat kāda liela autobūves uzņēmuma vadītājs atzinis, ka tas, kas izplūst no moderna auto izpūtēja ir krietni tīrāks par to, kas tiek iesūkts no mūsu atmosfēras dzinēja gaisa filtrā.

Viena no šādām dabu saudzējošām sistēmām ir cieši saistīta ar šķidrumu, ko lepni sauc par “AdBlue”. Kas tas īsti ir un ko ar to dara? Mēģināsim kopīgiem spēkiem noskaidrot!

Sāksim ar nepareizu izpratni par to, kas ir “AdBlue” un kā tas darbojas. Ne mazums autobraucēju ir pārliecināti, ka šis ķīmiskais savienojums ir naftas pārstrādes papildus produkts, kurš speciāli tam atvēlētā vietā sadedzina automobiļa dzinēja radītos sodrējus. Izklausās loģiski – ar karstu un sarkanu liesmu deg šis mistiskais šķidrums un sadedzina savā ceļā pilnīgi visu, ļaujot pa izpūtēja galu izplūst vien karstam gaisam un ūdens tvaikiem. Loģiski izklausās, taču process ir pilnīgi savādāks.

“AdBlue” pirmsākumi meklējami kravas automobiļu nometnē, kur savulaik tā bija vienīgā iespēja – mazināt kaitīgos izmešus ar īpašu ķīmisko līdzekļu palīdzību. Ne tik ilgs laiks pagāja, līdz šo sistēmu ieviesa arī vieglo auto ražotāji, tādējādi iekļaujoties noteiktajās ekoloģijas normās. Tas patiešām strādā, jo pretējā gadījumā automobilim ar dīzeļa dzinēju nebūtu iespējama jaunākā Eiropas noteiktā ekoloģiskā norma un šāda auto tā dēvētais ceļa nodoklis nevarētu būt 12 eiro gadā. Tas liek domāt, ka kaitīgo izmešu klātbūtne šādā situācijā ir tuvu nullei.

Starp citu, iespējams, daudzi pat nenojauš, ka viens no lielākiem Eiropas “AdBlue” ražotājiem ir Latvijas uzņēmums “Cross Chem”, kurš nodrošina ar ekoloģijai tik svarīgo līdzekli teju vai pusi pasaules.

Sarežģīta un nebūt ne lēta iekārta, kas dēvējama par SCR tehnoloģiju (Selective Catalytic Reduction), rūpējas par to, lai ķīmiskā veidā sadegušas degvielas radītās slāpekļa oksīda gāzes un cauri kvēpu filtram izsprukušās cietās daļiņas jeb sodrēji sadalītos gluži nekaitīgos reizinātājos – ūdens tvaikā un slāpeklī.

Kā tieši šis maģiskais šķidrums darbojas? “AdBlue” pa speciālu sprauslu tiek ievadīts SCR sistēmā, kur vēlamais rezultāts tiek iegūts ķīmiskas reakcijas ceļa.

Droši vien šeit īsti vietā ir piebilst, ka “AdBlue” nav degošs. Tas ir arī pilnībā sprādzienu drošs, līdz ar to “AdBlue” tvertne ir droša un nekaitīga. Protams, kā jau ar jebkuru ķīmisku līdzekli jāizvairās no saskarsmes ar ādu vai elpošanas ceļiem.

Citiem vārdiem sakot “AdBlue” izjauc sodrēju ķīmiskās formulas un padara tos videi un cilvēkam nekaitīgus. Tas viss gluži vienkārši iztek pa izpūtēja galu. 

No vienas puses, protams, ir nenovērtējams ieguvums mūsu veselības izskatā. Ar šādu sistēmu gaiss tiek padarīts tīrāks, kas nodrošina lielāku cerību izvairīties no elpceļu un citu orgānu saslimšanas. Tam noteikti vajadzētu kalpot kā motivācijai izvēlēties šo tehnoloģiju un nepakļauties masu psihozei par katru varu amputēt to. Diemžēl ne mazums uzņēmīgu cilvēku piedāvā šādu pakalpojumu un vēl lielāks skaits autobraucēju to izmanto. Galvenokārt par iemeslu tam kalpo mīti par dzinēja jaudas samazināšanos, par papildus slodzi spēka agregātiem un līdzīgas lietas, tači tikpat labi varam piedēvēt šīs “pasaules ļaunuma” īpašības arī gluži parastam automobiļa gaisa atsvaidzinātājam.

Un tomēr pastāv arī medaļas otra puse. Tā kā šķidruma pamatā ir ūdens, tas īsā laikā var izsaukt rūsu gan parastos metālos, gan alumīnija detaļās, tāpēc SCR sistēmā izmantoti tikai nerūsējoši komponenti, tajā skaitā nerūsējošais tērauds. Taču tas ir tikai tehnoloģisks mezgls, kurš mēdz iziet no ierindas. Te jārēķinās ar visnotaļ lielu robu ģimenes budžetā. Dažam labam modelim “AdBlue” bāka var izmaksāt pat vairāk par tūkstoš eiro, nemaz nerunājot par darbu. SCR sistēma parasti izvietota ne tajā vieglāk piekļūstamajā vietā.

Tā dēvētais borta dators jau laikus ziņo par nepieciešamību papildināt “AdBlue” krājumus. Ja tas netiek darīts, tad automātiski vadības sistēma ierobežo spēka agregāta jaudu līdz pat 60 procentiem, kam vajadzētu kalpot kā pārliecinošam mājienam, ka lēnām laiks virzīties līdz tuvākai degvielas uzpildes stacijai. Ja arī tas netiek uztverts pietiekami nopietni, dzinēja darbība tiek apturēta.

Te jasāka, ka daudziem modeļiem atjaunināt dzinēja darba spējas vai pat to iedarbināt var vien autorizēto šīs markas spēkratu dīleru centra speciālisti, izmantojot tam paredzētas iekārtas. Būtu nepatīkami ceļa malā gaidīt evakuatoru savas aizmāršības vai ietiepības dēļ.