Latvijas parasportistu sasniegumi, ņemot vērā valstī pieejamo sporta infrasturktūru un atvēlēto finansējumu, jau tagad ir neticami. Tā, viesojoties Latvijā un iepazīstoties ar parasportistu treniņu apstākļiem, uzsvēra Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents Endrju Pārsons. Šodien viņš tikās arī ar valsts augstākajām amatpersonām, lai aktualizētu gan finansējuma, gan arī sporta infrastruktūras jautājumus. 

Krievijas un Baltkrievijas parasportisti pagaidām Starptautiskās sacensībās nestartēs. Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents Endrju Pārsons vizītes laikā Latvijā arī norādīja, ka pagaidām nav plānots, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu atgriezties starptautiskajās sacensībās. “Pagājušajā gada novembrī Starptautiskā Paralimpiskās komisijas Ģenerālajā asamblejā pieņēma lēmumu apturēt Krievijas un Baltkrievijas Paralimpiskās komitejas dalību. Šobrīd nav diskusiju, tās nevar startēt. Lēmumu var mainīt tikai Ģenerālā asambleja. Nākamā tikšanās Ģenerālajā asamblejā mums ir šī gada septembrī, oktobrī. Līdz tam viņi nav daļa no Starptautiskās Paralimpiskās kustības.”

Jāpiemin, ka pērn Pekinā notiekošajās Paralimipsikajās spēlēs tieši Latvijas Ratiņkērlinga izlase bija pirmā, kas atteicās no spēles ar Krievijas valstsvienību, gūstot plašu atpazīstamību visā pasaulē. 

Pašlaik Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta halle ir teju vienīgā vieta Latvijā, kur ziemā iespējams trenēties Latvijas paralimpiskās vienības sportistiem. Halle pirms sešiem gadiem rekonstruēta un toreiz pielāgota arī parasportistu vajadzībām. Treniņi gan šeit pieejami vien nedēļas nogalē, kad hallē nesporto ģimnāzijas audzēkņi. Murjāņu sporta ģimnāzijas direktors Sergejs Čevers: “Mums uz vietas ir 150 jaunieši, kas nodarbojas ar septiņiem sporta veidiem. Kā lielā rūpnīcā te treniņos iet, it sevišķi ziemas periodā.”

Treniņus šeit aizvada arī titulētais paravieglatlēts Aigars Apinis. Viņa ilggadējais treneris ReTV uzsver, reti kur sportistiem ratiņkrēslā atļauj iekštelpu manēžās trenēties mešanas disciplīnās. “Viss ir veseliem, staigājošiem. Ratiņniekam – jūs paši redzat – ir vajadzīgi stiprinājumi. arī mest ar gumijas diskiem ne visi savās smalkajās hallēs grib.”

Latvijas Paralimpiskā komiteja un sportisti jau vairākus gadus cer, ka kādreiz Rīgā, Bišumuižā, taps moderns sporta centrs, kur parasportistiem būs pieejams viss treniņiem un arī sacensībām nepieciešamais. Apinis: “Varētu rīkot regulāras treniņnometnes dažādiem sporta veidiem, uzaicināt ciemiņus. Rīkot Eiropas čempionātus, kas arī dotu artavu. Cilvēki brauktu, maksātu naudu, atdotu nodokļus.”

Kā norāda Aigars Apinis, lai gan Latvijā pēdējos gados ir rekonstruētas vairākas sporta bāzes, tajās nav pietiekami padomāts par cilvēkiem ar invaliditāti. “Dušās netiek ratiņkrēslā. Saunā netiek ratiņkrēslā, ģērbtuvēs visi skapīši. Ir nianses, kas cilvēkam bez invaliditātes liekas kārtībā, bet, kad tu iesēdies krēslā un darbojies, ir pavisam citādāk.” 

Gandarīts par mūsu parasportistu līdzšinējiem sasniegumiem ir Starptautiskās Paralimspiskās komitejas prezidents Endrju Pārsons. Viņš uzsver, uzlabojot infrastruktūru, rezultāti varētu būt vēl augstāki. “Tas, ko atlēti var panākt un kā attīstīties ar finansējumu un infrastruktūru, kas viņiem ir pieejama, ir vienkārši fantastiski. Viņiem ir lieliski sasniegumi vieglatlētikā, kā arī citos parasporta veidos, augsti rezultāti paralimpiskajās spēlēs. Latvijas parasportisti dara ļoti labu lietu.”

Šodien, tiekoties ar valsts prezidentu, Endrju Pārsons norādīja, ka paralimpiskie sporta centri daudzviet pasaulē padarījuši sabiedrību iekļaujošāku tieši personām ar invaliditāti. Savukārt Egils Levits norāda, ka viens no centra finansējuma avotiem varētu būt nacionālā loterija. Par to gan jālemj Saeimai, jo centra būvniecībai varētu būt vajadzīgi aptuveni 23 miljoni eiro.