Divu dēlu tēvs, ģimenes cilvēks, biznesa treneris, fasiliators, iedvesmojošs vīrietis Miķelis Bendiks ir liels pārgājienu entuziasts, tomēr, kā viņš pats atzīst – to sanāk darīt pārāk reti, bet, kad sanāk, tad tas ir īsts restarts no ikdienas un ideāla atpūta. Miķelis uzsver, ka doties pārgājienos ar nakšņošanu mežā, arī vienatnē, var jebkurš, tomēr ir daži ieteikumi, ko viņš aicina ievērot, lai pārgājiens būtu patīkams, baudāms un drošs.
1. Ko vilkt mugurā?
Miķelis uzsver: “Vairākus gadus atpakaļ, esmu dzīvojis un mācījies skolā Norvēģijā un šī zeme man pa īstam iemācīja teicienu “nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs”. Tāpēc te ieteikumi, kas saistīti ar apģērbu patīkamai atpūtai dabā!” Apģērbam jābūt piemērotam videi, kurā atradīsies. Lietus dēļ nav jāatceļ pārgājiens, bet lietus jaka un labi zābaki gan jāvelk! Apģērbam jāpalīdz Tev darīt, to, ko gribi darīt. Ērti un funkcionāli kabatu risinājumi noder! Ja mežā ilgi meklē “tīru vietu, kur apsēsties”, varbūt Tev līdzi nav īstais apģērbs. Funkcionalitāte pāri izskatam. Stilīgās džinsas izmirks un smukie zābaki nekam nederēs, ja kājas būs slapjas. Izvairies no sasvīšanas par katru cenu! Kustība pārgājienā nozīmē nepārtraukti pārģērbties. Te palīdz, ja jakai ir iestrādāti rāvējslēdzēji padusēs. Pirms uzsāc kustību, pārbaudi vai neesi saģērbies par siltu. Sāksi iet, nesīsi somu-ātri sasvīdīsi. Iesaku saģērbties tā, ka stāvot uz vietas mazliet salst, tad ejot būs labi. Apstājoties būtu labi uzvilkt kaut ko siltu, lai nesapūš. Dažreiz ir prātīgi novilkt sasvīdušo kreklu nost un pažāvēt saulītē pirms atkal uzvilkt. Biksēm ir svarīgi, ka tās ir izturīgas, atgrūž mitrumu un ātri žūst. Ja tās ir mazliet staipīgas, jo labāk, tas mazina risku, ka piesēžot vai “piemetoties uz celīša” nepārplīsīs stakle (manā kontā ir 4 šādi saplēstas bikses). Iesaku lietot cepuri, bandanu, cepuri ar nagu vai citas galvassegas. Tās sargā no saules, vēja un citiem elementiem, kā arī nav stress, ka piebirs pilni mati ar skujām. Kājās ērti apavi un labas zeķes. Jā, labas zeķes ir dārgas, bet pēdas Tev ir tikai divas, tās Tevi tur uz zemes. Rezerves drēbju kārta ir vēlama, ja ir risks, ka izmirksi vai pamanīsies kaut kur iekrist.”
2. Ko ņemt līdzi?
Ko vajag ņemt līdzi pārgājienā, ja plāno nakšņot mežā? Miķelis iesaka: “Pirmkārt, jāsaprot, kurp dosies un, ko drīkst un nedrīkst darīt tur. Latvijā ir vietas, kur nedrīkst sliet telti, nemaz nerunājot par uguns kuršanu. Tāpat jāseko līdzi sezonai un ugunsdrošības jautājumiem. Iesaku pārskatīt LVM GEO aplikāciju vai sarunāt ar pazīstamiem mežu īpašniekiem, ka drīksti tur darboties. Lai sapakotu mantas, es vienmēr veicu sevis paša intervēšanu par to, ko plānoju darīt un, kas var notikt. Tādā veidā Tu izdzīvo cauri savam plānam un vari sastādīt līdzi ņemamo mantu sarakstu. Piemēram, zināju, ka vēlos iziet pastaigā pa dienu, pa ceļam ēst pusdienas, vakarā atrast vietu, kur iekārtot nometni, tur arī taisīt vakariņas un no rīta - brokastis, pēc kurām doties mājās. Tātad no drēbēm vajag iešanas drēbes (tās velku mugurā), somā lieku drēbes gulēšanai un maiņas drēbes rītdienai + rezerves zeķes, jo ir vēl slapjš. Naktī mēdz būt vēsi, tāpēc jāpaņem arī kaut kas pavisam silts. Pusdienas ēdīšu pārgājiena vidū, tātad jāpaņem prīmuss, ēdiens, karote. Vakariņas ēdīšu nometnē, tur varu izpausties, tāpēc ņemšu pannu un kurināšu ugunskuru. Ja kurināšu ugunskuru, tad jāpaņem cirvis, zāģis, krams vai šķiltavas. Ēdiens, ko gatavot. Ja ņemu līdzi sīpolus, tad tos vajadzēs griezt ar nazi - jāņem nazis. Būšu noguris, paēdis - jāiet gulēt - tātad guļammaiss. Būs auksti, jāņem telts? Guļamtīkls? Vai būvēšu zaru būdu? Slinkums un vēlme nenest smagumu prevalē - ņemu vieglo guļamtīklu. Vakarā un no rīta kaut kāda higiēna jāveic - paņemu “”higiēnas maciņu”. Brokastīs - kafija un sakšuka - darīts. Tad standartiņš, ko vienmēr aizmirstam, bet vajag - lukturītis, ekstra baterijas, ekstra nazis, pirmās palīdzības lietas, telefons un powerbanka. Ūdens - dzert, ēst gatavošanai, higiēnai! Atkritumu maiss saviem un svešinieku izmestiem atkritumiem. Un cimdi, lai var bez rūpēm kārtīgi būvēt nometni. Un soma, kurā to visu salikt. Galvenais nepaņemt par daudz, jo pieminēsi katru kg, ko sev uz muguras uzkrausi. Īsi sakot - “izej pārgājienu savā galvā”, pirms izej to pa īstam mežā!”
3. Ko garšīgu apēst?
Miķelis ir īsts gardēdis, tāpēc par maltītēm pārgājienos viņa ieteikums ir šāds: “Man vakariņu gatavošana mežā un uz uguns ir puse no piedzīvojuma, tāpēc man nepietiek ar trīs tostermaizēm, kas ietītas folijā. Tiesa, tas ir super ēdiens, ne velti tā ir pārgājienu klasika. Manuprāt, ir forši lēnām un mierīgi sagatavot vakariņas, pasēdēt pie ugunskura un vērot kā brieža gaļas sautējums burbuļo pannā. Un tas ir tiesa, ka mežā un uz uguns gatavots ēdiens garšo labāk! Ēst taisīt var visu, ko vien sirds vēlas, taču mana mīļākā pieeja ir fiksās pusdienas un kārtīgas vakariņas un brokastis. Fiksās pusdienas ir kādā iešanas pauzē, tās pašas maizītes, līdzpaņemta burciņa ar ēdienu (veikalā ir gatavi plovi u.c., taču stikla burkas negribas nēsāt), kādi našķi - tumšā šokolāde, rieksti, žāvēti augļi. Dažreiz, kad zinu, ka gribēsies siltu, ņemu MRE jeb meal-ready-to-eat, tad vajag tikai karstu ūdeni vai sildelementus. Somā man vienmēr ir mazais “virtuves penālis” - tajā ir nazis, dēlītis, garšvielu trauciņš (sāls, pipari, mazā asās mērces pudelīte, eļļa), rezerves ātrā auzu putra, kafija, cukurs. Viss, protams, mazās devās un trauciņos, lai nav 1 kg sāls un kafija jānēsā. Vakariņās tad var izpausties un taisīt jebko, tik atceries piedomāt vai Tev būs trauki, lai plānu izpildītu. Nevar aizšaut greizi ar pāris dārzeņiem, gaļas konservu un makaroniem. Gribi būt pavisam ekstra? Paņem 200 ml saldo krējumu. Brokastīs man ir divi rituāli - sagatavot brokastis (vārīt vai apliet auzu putru vai iet soli tālāk un taisīt omletes, sakšukas un citus brīnumus) un dzert verdošu kafiju - tā kā dažreiz sanāk pasalt naktī, rīta kafija ir dāvana.”
