Pārsteidzoši vēstures stāsti Livonijas Indriķa dienās

Livonijas Indriķa diena Valmieras novada Rubenē ir ikgadējs atgādinājums par to, cik sena, taču joprojām pārsteidzoša ir kristietības vēsture Latvijā.

Par Livonijas Indriķa jeb Latviešu Indriķa hroniku kā vienu no pirmajām rakstiskajām liecībām par Latvijas vēsturi dzirdējis katrs. Mazāk zināms, ka tieši Rubene jeb vēsturiskais Imeras apgabals bijusi vieta, kur 13. gadsimtā Indriķis vietējiem iedzīvotājiem sludinājis kristīgo ticību. “Indriķis ar konkrēti šo vietu ir saistīts tiešā veidā. Šeit viņš kā priesteris ir kalpojis, [veicis] savu kā misionāra pienesumu Baznīcai tieši šeit, Rubenē, bijušajā Papendorfā bijušajā,” saka Gints Polis, Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs.

Rubenē Latviešu Indriķis uzcēlis koka baznīcu un Bīskapa Alberta uzdevumā uzrakstījis hroniku, kurā dokumentējis kristietības ienākšanu Baltijas telpā. “Indriķa hronika ir mana mīļākā grāmata. Tas ir piedzīvojumu romāns, tas ir vēsturisks bestsellers un vienlaicīgi tā, manuprāt, ir vienkārši visapjomīgākā grāmata, kuras pētniecība patiesībā varētu nebeigties visa mūža garumā. Tur vienmēr ir kaut kas atrodams, var pārlasīt un saprast to savādāk, jo - kā jebkura hronika - Indriķa hronika viennozīmīgi ir darbs, kurš pats prasa un gaida interpretāciju,” pauž Andris Geidāns, novadpētnieks.

Novadpētnieks hroniku interpretējis, savienojot ar apkārtnes ģeogrāfiju, ģeoloģiju un etnogrāfiju, un nedēļas nogalē Livonijas Indriķa dienā lekcijā atklāja maz zināmus faktus. Proti, pretēji plaši izplatītajai pārliecībai, ka senie latvieši visiem spēkiem pretojušies kristīgajai ticībai, Imerā dzīvojošie tikai nav varējuši izšķirties, kurai draudzei pieslieties.

Livonijas Indriķis Rubenē kalpoja līdz pat savai nāvei un, visticamāk, arī apglabāts senajās kapenēs, kas baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas dievnama pamatos. 



Foto: entergauja.com