Upītes tautas namu savulaik uzcēla vietējiem kolhozniekiem - ballēm klubā un darbam kantorī. Mūsdienās tas kļuvis par centru Upītes kultūrtelpai. Uz dažādiem folkloras, mūzikas un latgaliešu valodas svētkiem te vēl pirmspandēmijas laikā mēdza pulcēties pat līdz 500 cilvēkiem.

Upītes kultūras nama pārstāve Ligita Spridzāne stāsta: “Te mēs esam jau tautas namā. Šīs durvis mums nebija iepriekš, mēs tās uztaisījām tikai tāpēc, lai, kad Nacionālais teātris brauc, parasti viņi skatuvi uz šo pusi uzbūvē, un skatītāji sasēstas pa visu zāli.”

Lai aktieriem un mūziķiem vairs nebūtu jāpārģērbjas bibliotēkā, dzejniecēm līdz ieejai kultūras namā nebūtu jālīkumo starp peļķēm un dubļiem, šeit jau gadiem tiek lolots sapnis par ēkas pārbūvi un stāvlaukuma sakārtošanu. Nemateriālo mantojumu te kopj, pasākumus rīko biedrība, bet ēka pieder vietējai pašvaldībai.

Pagājušogad Viļakas novada dome beidzot atrada finansējuma avotu Upītes tautas nama remontam. Uzrakstīts un apstiprināts projekts Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā.

Upītes tautas nama remonts gan bija paredzēts tikai kā viena no aktivitātēm, uzsvars likts uz pieredzes apmaiņu starp trīs kaimiņvalstu amatniekiem. Lai gan ciemošanos tik un tā būtu jāatceļ pandēmijas dēļ, arī remontdarbus nav izdevies sākt.

Vineta Zeltkalne, Viļakas novada domes projektu vadītāja, skaidro: “Patiesībā mēs neesam īsti labi informēti par to situāciju, jo mums visu laiku bija tāds statuss, ka projekts ir apstiprināts. Tikai šomēnes mēs uzzinājām, ka ir kaut kāda tālāka politika, ka tā neies tik ātri, kā mēs bijā iecerējuši. Mēs īstenībā esam gatavi būvēt šodien, iepirkums par būvdarbiem ir noslēdzies.”

Pārrobežu sadarbības programmas finansē Eiropas Savienība, un, reaģējot pagājušā gada augustā sākušajiem nemieriem, Baltkrievijā dalībvalstis vienojās par sankcijām. Konkrētās sadarbības programmas vadošā iestāde ir Lietuvas Iekšlietu ministrija, kas pērn oktobrī lēma finansējuma piešķiršanu Baltkrievijai pārtraukt un solījās Eiropas Komisijai sniegt priekšlikumus, kā situāciju atrisināt.

Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāve Egle Kaminskaite: “Vadošā iestāde 2021. gada 4. martā informēja valdību par programmas pašreizējo situāciju. (..) Regulāri tiek uzturēti kontakti ar Eiropas Komisiju un notiek apspriešanās ar ieinteresētajām institūcijām par konkrētām alternatīvām programmas turpmākai īstenošanai, apsverot pieejamās iespējas projektu pārkalibrēšanai. (..) Projekta saņēmēji no Latvijas un Lietuvas netiek nepamatoti sodīti.”

Sandis Cakuls, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos, pauž: “Mēs Lietuvas pusei jau vairākkārt esam teikuši, ka šī situācija Baltkrievijā un sankcijas, arī Ārlietu padomes secinājumi jebkurā gadījumā nedrīkst radīt situāciju, ka cieš Latvijas vai Lietuvas partneri.”

VARAM ReTV skaidro, ka priekšlikumi, kā rīkoties tajos projektos, kas jau uzsākti, sakrīt. Taču citādāk varētu būt ar tādiem, kā Upītes tautas nama projektā, kur projekta īstenošana vēl nemaz nav sākta.

Sandis Cakuls: “Attiecībā uz šiem projektiem Latvijas puses piedāvājums vadošajai iestādei ir, ka ir nepieciešams izvērtēt projektus no projekta riska viedokļa, proti, vai tie nepārkāpj Ārlietu padomes pausto. Taču Lietuvas puses piedāvājums ir atšķirīgs, tas viņu piedāvājums ir tāds, ka šie te projekti netiks uzsākti vispār.”

Nākamajā plānošanas periodā Latvija pārrobežu sadarbības programmu vēlas vairs tikai divpusēju ar Baltkrieviju, nevis trīspusēju vēl ar Lietuvu. Savukārt Upītes tautas nama remontdarbu sākšanās tagad ir atkarīga no tā, kuram Latvijas vai Lietuvas priekšlikumam dos priekšroku Eiropas Komisija. Līdzīgi lēmu gaida arī Koknesē, tur iecerēts būvēt laivu parku, Preiļos pils kalpu māju plānots atjaunot kā Amatu māju, Daugavpilī ģimenei draudzīgu infrastruktūru.

Neskaidrība ir par Latvijas puses projektiem, kuru kopējais finansējums ir par 4,1 miljoni eiro.