Ukrainas iedzīvotājiem, kuri, bēgot no kara, ieradušies Latvijā, ir daudz iespēju strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūrā jau vairāk nekā 500 darba devēju pieteikuši kopumā jau vairāk nekā 4200 darba vietu. Lai gan lielākā vakanču daļa ir vienkāršās profesijas, darba piedāvājumi ir arī ukraiņiem ar augstu kvalifikāciju. Tiesa, bieži dzirdēts, ka viņi būtu gatavi darīt jebkādus darbus. Kā norāda biedrības, kuras sniedz atbalstu migrantiem, iespējams, ne ļoti lieli, bet pastāv arī nelegālās nodarbinātības riski.
“Valmiera man ir kā otrās mājas,” saka ukrainiete Polina, kura savulaik Valmierā mācījās Vidzemes Augstskolā apmaiņas programmā. Jauniete atzīst, ka nekad nebija domājusi, ka atkal redzēšanas ar Valmieru būs šāda - kara rosināta. Tagad Valmierā viņa veic brīvprātīgo darbu, lai palīdzētu saviem tautiešiem. “Es nevaru tā vienkārši sēdēt un neko nedarīt. Mums, ukraiņiem, it sevišķi starp maniem draugiem, jauniešiem, ir tāds jēdziens kā “izdzīvojušā sindroms”. Tie, kas aizbrauca, tie, kas tagad atrodas drošā vietā, kur nav bombardēšanas, viņi jūtas vainīgi, ka viņu ģimenes, draugi atrodas tur, epicentrā, bet mēs - šeit, drošībā. Man ir tieši tādas sajūtas. Es sapratu, ka ir kaut kas jādara - kaut vai palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri te atbrauc,” saka Polina Ļipavaja, brīvprātīgā darba veicēja Valmierā
Kolīdz būs nokārtoti visi dokumenti, Polina savu darbu pašvaldībā varēs veikt jau pilntiesīgi, saņemot arī atalgojumu. ReTV Ziņās jau esam stāstījuši, ka darba gaitas pamazām uzsāk arī citi patvēruma meklētāji no Ukrainas. Visvairāk darba vietu ukraiņiem tiek piedāvāts ražošanā, būvniecībā, nekustamā īpašuma jomās, tad seko ēdināšana, pārtikas rūpniecība, dažādi pakalpojumi, transports un citas. Pieņemt darbā ukraiņus un palīdzēt ar dzīves vietu ir gatavs arī plātņu ražotājs Alūksnes novada Jaunlaicenē. SIA “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris: “Jau šonedēļ esmu ticies ar pirmajiem ukraiņiem, kas nonākuši jau līdz Jaunlaicenei, kas ir izmitināti citās, ne mūsu telpās, par kuriem jau risinām iespējas, ka, tiklīdz viņi būs nokārtojuši savu dokumentāciju, viņi varētu iesaistīties pie mums darbā. Esam gatavi viņiem dot maksimālo palīdzību.”
Darba attiecības Latvijā Ukrainas kara bēgļi var sākt, ja ir saņemta ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Lai gan ukraiņiem te iejusties un sakārtot dokumentus palīdz gan valsts, gan pašvaldības, tiek piesaistīti arī mentori, var būt gadījumi, kad visa nepieciešamā informācija par lietu kārtību Latvijā šos cilvēkus nesasniedz, kāds ķēdes posms iztrūkst. “Tas var notikt gadījumos, kad cilvēki ierodas pie saviem draugiem, paziņām, jo tur jau it kā ir tas drošais ierašanās kanāls un kontakts, taču, ja nav pietiekoši izpētīts pieejamais atbalsts un pašreizējais regulējums, tad, mēģinot caur paziņām sarunāt kaut kādu darbu, var sanākt iekrist ne pārāk patīkamos apstākļos,” uzsver Agnese Lāce, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā norāda, var būt atsevišķi gadījumi, kad ukraiņi tiek nodarbināti nelegāli, bet, tā kā līdz šim ieradušies apmēram seši tūkstoši ukraiņu - pārsvarā sievietes ar bērniem -, attiecībā pret visu Latviju tā nebūs sistemātiska problēma.
