Būtu jābūt kādām vadlīnijām, kā pašvaldības var rīkoties, vai arī likumam ar izpildāmām normām, - saka vietvarās, kurām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav saskaņojusi plānotos noteikumus par azartspēļu aizliegumu vai ierobežošanu savā teritorijā. Arī Cēsu novada pašvaldība saņēmusi ministrijas vēstuli, lūdzot atcelt Teritorijas plānojuma grozījumos iekļauto punktu par azartspēļu izveidošanas vietu aizliegumu.
Cēsu pilsētā šobrīd darbojas trīs azartspēļu zāles. Bijusi vēl viena, bet kovida laikā tā savu darbību beigusi. Izstrādājot Teritorijas plānojuma grozījumus, novada dome tajos bija iekļāvusi punktu, azartspēļu organizēšanas vietas ļaujot atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis saka: “VARAM lūdz mums šos ierobežojumus svītrot no Teritorijas plānojuma grozījumiem. Vēstulē, kas ir atsūtīta par kopumā plānojuma grozījumiem, tādu skaidru argumentāciju neizlasām.”
Pie grozījumiem pašvaldība strādājusi aptuveni divarpus gadus. Teritorijas plānojums esot viens no galvenajiem pašvaldības plānošanas dokumentiem. Ir virkne investoru, kas šos grozījumus gaida. Lai nekavētu investīciju piesaisti, Finanšu komitejā spriests šo ierobežojumu par azartspēlēm tomēr svītrot. Par to domes deputāti lems rīt. VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs: “Mēs aicinām Cēsu pašvaldību precizēt esošo teritorijas plānojuma normu, kas grozījumos ir izstrādāti, kas tādā redakcijā kā šobrīd ir iestrādāta, vienkārši neatbilst likumam, jo visā pašvaldības teritorijā paredz aizliegt azartspēļu organizēšanu. Likums neļauj pašvaldībai šādi rīkoties, aizliegt azartspēles vai jebkuru citu komercdarbības veidu visā teritorijā.”
Tiesa gan - Cēsu gadījumā runa ir nevis par visu novadu, bet gan par konkrētām divām vietām: pilsētu un pagastu. Pie diskusijas par jaunu azartspēļu vietu veidošanu visā novadā dome, visticamāk, atgriezīsies rudenī, bet pašvaldībai gribētos saprast, kā var rīkoties.
Atis Egliņš-Eglītis: “Tas ir līdzīgi kā klasē. Ja ir viens skolēns nesekmīgs, tad jāskatās, kāpēc viņš nesekmīgs. Ja sāk jau visa klase palikt nesekmīga un ja virkne pašvaldības jau ir saņēmušas noraidījumu no VARAM, tad droši vien derētu kaut kāds skaidrojošs metodisks darbs un materiāls, lai pašvaldībām, strādājot pie teritorijas plānojumiem, ir skaidri spēles nosacījumi.”
Arī Limbažu novada pašvaldība martā bija saņēmusi ministrijas lūgumu atcelt saistošos noteikumus, bet vietvarā norāda, ka pilnībā jau azartspēļu organizēšanu neaizliedz. Arī te ļāvuši tām darboties četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. “Mēs te saskatām - labākajā gadījumā – pretrunas. Godīgi sakot, diemžēl iznākusi pēdējos gados tāda prakse, ka pašvaldībām jātiesājas ar valsti,” atzīst Māris Beļaunieks, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.
Līdzīgi uzskata arī Ādažu novada pašvaldībā, kas lēmusi aizliegt organizēt azartspēles visā novada teritorijā. Ministrija pateikusi, ka lēmums ir prettiesisks. Ja saistošos noteikumus atcels, tad pašvaldība gatava doties uz Satversmes tiesu. VARAM ReTV piebilst - tā kā jau šobrīd likumā ir pateikts, ka azartspēles var organizēt četru un pieczvaigžnu viesnīcās, ja to savos noteikumos nosaka arī pašvaldība, tad tas neko nenozīmējot. Pašvaldības var ierobežot azartspēles savā teritorijā, nevis aizliegt, bet tām ir jānorāda teritorija, kur ar šo komercdarbības veidu var nodarboties.
