Darbu pie budžeta izveides sākušas arī pašvaldības. Dažās tas jau apstiprināts, citās tikko uzsākts, tomēr visas uzrunātās pašvaldības teic, ka šis būs izdzīvošanas gads. Naudas attīstībai neesot, sabalansēt ienākumus ar izdevumiem varot vien, pateicoties lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem pagājušajā gadā.

Kamēr darbs pie šā gada valsts budžeta sastādīšanas vēl tikai turpinās, aktīvi pie budžeta izveides klāt ķērušās arī pašvaldības. Dobeles novadā vajadzību un plānu ir daudz, tomēr pašvaldības vadītājs ReTV teic, ka sabalansēt bāzes izdevumus ar ieņēmumiem varēšot vien tāpēc, ka pagājušajā gadā ietaupīti līdzekļi, kas papildus ienākuši no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis: “Šogad, liekot budžetu, skatāmies uz nākamo gadu. Nākamais gads mums izskatās daudz sliktāks. Šī gada budžeta prioritātes ir gatavoties nākamajam gadam.”

Pašvaldībā iecerēts startēt arī uz Eiropas Savienības projektu finansējumu un izmantot iespēju aizņemties naudu Valsts kasē, lai būvētu multifunkcionālo laukumu blakus stadionam. Tomēr kopumā varot teikt, ka tas būs tikai izdzīvošanas budžets. 

Ādažu novadā budžets jau pieņemts. Lielākā daļa budžeta izdevumu esot plānota pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai un izglītībai. Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karina Miķelsone atzīst: “Mums ir nepietiekama infrastruktūra, lai uzņemtu pirmo klašu skolēnus. Prioritārās investīcijas tiek plānotas izglītības infrastruktūras paplašināšanai. Ir pieņemts lēmums par jaunas pirmskolas izglītības iestādes projektēšanu un kopumā pakalpojumu paplašināšanu skolu tīklā.”

Arī vienā no bagātākajām pašvaldībām sabalansēt budžetu izdevies tikai pateicoties no IIN maksājumiem pagājušajā gadā izveidotajam drošības spilvenam, arī viena no nākamā gada prioritātēm ir pieaudzēt finanšu atlikumu līdz 100 000 eiro. Miķelsone: “Esam sabalansējuši, bet pilnīgi pievienojos, ka tas ir izdzīvošanas budžets. Man nav nekā, ar ko palielīties, investīcijām mums naudas nav.”

Mazliet optimiskāka noskaņa valda Aizkraukles novadā, kur joprojām nauda būšot paredzēta katram pievienotajam novadam proporcionāli iedzīvotāju skaitam un IIN maksājumiem, bet galvenā šā gada prioritāte esot atalgojuma pacelšana pašvaldības darbiniekiem.

Kā ReTV norāda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, jo tālāk no Rīgas, jo budžeta sabalansēšana varot sagādāt lielākas galvassāpes. “Jo tālāk no centra, jo noteikti ir sarežģītāk. Kā mēs zinām, minimālā alga pieauga, un pašvaldībās, salīdzinot ar valsts pusi, ļoti daudz cilvēku strādā tieši uz minimālo algu Tas prasa papildus līdzekļus. Protams, tas ir izaicinājums Latgales pašvaldībām.”

Šobrīd gan esot panākta vienošanās, ka pašvaldībām būs iespēja aizņemties līdzekļus Valsts kasē, bet diskusijas turpinoties par prioritārajiem projektiem.

Pašvaldību budžetiem jābūt apstiprinātiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Valsts budžeta pieņemšanas.

Foto: Freepik; ilustratīvs attēls