Pašvaldībām trūkst finansējuma sporta treneru algām

Pašvaldības janvārī saņēma informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2021. gadam piešķirto dotāciju apjomu pašvaldību sporta skolu treneru atalgojumam. Tā kā tas ir nepietiekams, lai pilnā apmērā segtu valsts noteikto minimālo likmi 790 eiro apmērā, pašvaldībām jārod iespēja to segt no saviem budžeta līdzekļiem. Piemēram, Ogres novada Sporta centrā, kur strādā 19 sporta treneri un mācās 470 audzēkņi, budžetā jāatrod 13 tūkstoši eiro. 

“Jāņem vērā, ka mēs izpildījām savu mājas darbu un ievērojām visus šos noteikumus, kas jāievēro sporta skolām. Izpildījām gan par audzēkņiem, gan par sasniegumiem, gan noteikumiem. Un vienalga - mēs konstatējām, ka ir nepietiekošs finansējums,” pauž Dzirkstīte Žindiga, Ogres novada sporta centra direktore.

Piešķirtais valsts finansējums ir nepietiekams ne tikai sporta centram, bet pašvaldības basketbola skolai, līdz ar to kopsummā tas ir 21 tūkstotis eiro, kas jārod no pašvaldības līdzekļiem – norāda Ogres novada pašvaldībā.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gints Sīviņš stāsta, ka finansējuma iztrūkums esot, lai segtu minimālās likmes, ne kādam trenerim algu palielinātu par to, ka viņa bērni ir guvuši kādus ievērojamus sasniegumus.

Ar aicinājumu rast trūkstošo finansējumu atklātu vēstuli Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nosūtījusi Latvijas Pašvaldību savienība. Pēc tās aprēķiniem vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10%-20% no nepieciešamā. Daļai pašvaldību tas sastāda pat 60 tūkstošus eiro. 

“Laikā, kad valsts sporta politikas līdzšinējās pamatnostādnēs kā viena no prioritātēm ir bijis noteikts bērnu un jauniešu sports, tad, ja bērnu jauniešu sporta attīstība ir prioritāte, tad pilnīgi viennozīmīgi, ka nedrīkst šo samazinājumu tādā veidā veikt,” pauž Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. 

IZM norāda, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga, pašvaldībām kā sporta skolas dibinātājām ir iespējas nodrošināt iztrūkstošo finansējumu, vai arī risināt to ar interešu izglītību. 

Anda Mičule, IZM Sporta departamenta direktora vietniece, atzīst, ka sporta skolas programma esot orientēta uz augstu sportisku rezultātu sasniegšanu, taču interešu izglītība - uz intereses veidošanos. Tās esot pulciņu nodarbības. “Un tad, ņemot vērā šo izglītības programmu īstenošanas atšķirīgos mērķus, interešu izglītība prasa viennozīmīgi mazāk resursu.”

Ogres novada pašvaldībā skaidro, ka sporta skolu grupas ir pilnībā nokomplektētas, bērnu un jauniešu interese ir augsta. Arī atalgojuma daļu sporta skolu treneriem pašvaldība sava budžeta ietvaros atradusi papildus citiem ar skolu saistītiem izdevumiem. Kā norādījusi Pašvaldību savienība, sporta skolās valsts dotācija treneru algām vidēji veido vien trešo daļu no visām izmaksām. No pašvaldību budžetiem jau tiek segti administrācijas izdevumi, sporta bāzu uzturēšana, inventārs, sporta nometnes, transports, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumi.  


Foto: Pixabay.com