Ukrainā notiekošais ietekmēs Latviju. Tam gatavojas arī pašvaldības. Tuvākajā laikā vietvarās ieplānotas ārkārtas civilās aizsardzības mācības, kā arī sākts spriest par iespējām uzņemt bēgļus no Ukrainas.
Uzrunātās pašvaldības ReTV Ziņām atzīst – civilās aizsardzības plāni ir labi izstrādāti, ir skaidrs, kā rīkoties, ja karš Ukrainā ietekmēs arī ikdienu Latvijā. “Manas paaudzes ļaudis jau tomēr ir gatavoti civilajai aizsardzībai. Es vēlreiz atkārtoju par vitālām vajadzībām – pirmkārt, dzeramais ūdens, lai mēs spētu nodrošināt, ka visi urbumi darbojas, un otrais ir siltums. Jābūt gataviem ne tikai dienām, kad varētu būt kāda nesaprašanās, pārslēgumi ar enerģētiku, bet jābūt arī gataviem nākamajam rudenim, ja strīds ieilgst,” saka Aivars Priedols, Dienvidkurzemes novada pašvaldības priekšsēdētājs (ZZS).
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis: “Ja jau sākotnēji valstiski būs nepieciešamība un vajadzība, mēs, protams, civilajā aizsardzībā, domājot par iedzīvotājiem, noteikti reaģēsim, ja to pirmreizēji noteiks valsts. Katrā ziņā šī civilā aizsardzība cilvēkiem ir izstrādāta un izvērtēta, un esam gatavi dažādām situācijām.”
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs (“Latvijas attīstībai”) Madars Lasmanis saka: “Diena ir bijusi notikumiem pilna, saspringta. Nebijis, ka kaimiņu valstīs notiek šāda mēroga agresija. Tas, protams, atstāj ietekmi uz mūsu darbu. Vienmēr esam bijuši modri ar civilās aizsardzības darbu, šobrīd esam sasaukuši ārkārtas sēdi.”
Pašvaldībās ReTV Ziņām saka – satraukumam nav pamata, tomēr tik un tā savās vietnēs sociālās saziņas platformās tās izvieto Aizsardzības ministrijas bukletu, kā sagatavoties krīzes situācijām. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ella Pētermane: “Šodien iekšlietu ministre Latvijas Pašvaldības savienības valdi informēja par to, kāda būs Ministru kabineta rīcība saistībā ar to, kas notiek Ukrainā un kā tas atsauksies uz Latviju. Viņi uzsvēra arī to, ka iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties par civilās aizsardzības ārkārtas mācībām, kas tuvākajā laikā notiks, jo tās ir mācības, bet tomēr vienlaikus ir jāpārliecinās par atbildīgo dienestu spēju risināt dažādas situācijas.”
Svarīgākais, kam šobrīd gatavojas pašvaldības, ir bēgļu uzņemšana no Ukrainas. Šodien daudzviet aizvadītas arī ārkārtas sēdes. “Ja kāds ir cietis šajā konfliktā, esam gatavi uzņemt vispirms jau Vaiņodes internātskolā, kur mums tādi resursi ir,” saka Aivars Priedols.
“Vērtēsim, kādas ir mūsu resursu iespējas maksimāli ātri atbildēt, ko mēs varam piedāvāt, valstij līdzdarboties bēgļu uzņemšanas situācijā,” pauž Madars Lasmanis.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ella Pētermane: “Ir jādomā par dažādiem ilgtermiņa risinājumiem, jo ir skaidrs, ka krīze nebeigsies ātri. Jādomā par to, kā bēgļus ilgtermiņā izmitināt, par nodarbinātības jautājumu. Protams, par izglītību. Labi apzināmies, ka tās būs ģimenes, ar skolas vecuma bērniem, viņiem izglītības iespēja būs jārod Latvijā. Šajā jautājumā noteikti būs cieša sadarbība ar atbildīgajām ministrijām.”
Pašvaldībām ir skaidrs, ka dažādu problēmu risināšanās būs jāiesaistās, taču šobrīd konkrētāki soļi nav definēti.
