Lai gan Valsts kanceleja Latvijas pašvaldībām ir piedāvājusi izvēlēties valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu, tomēr daudzas pašvaldības veido savas mājaslapas un valsts piedāvāto pakalpojumu neizvēlas. Piemēram, Latgalē šo vienoto internetplatformu šobrīd lieto tikai viena pašvaldība.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzām pašvaldībām nācās pārveidot savas mājaslapas, jo mainījās pašvaldību teritorijas un darbinieki. Valsts kanceleja piedāvājusi pašvaldībām izvēlēties vienotu mājaslapu izskatu, parūpēties par to uzturēšanu un datu drošību. Šo iespēju Latgalē pagaidām ir izmantojis tikai Līvānu novads. Jānis Vaivods, Līvānu novada pašvaldības pārstāvis: “Sastādot 2021.gada budžetu, bija izšķiršanās, vai mēs veidojam savu jaunu mājaslapu, jo iepriekšējā bija praktiski desmit gadus nokalpojusi un neatbilda daudzām mūsdienu prasībām. Bija jāpieņem lēmums, vai mēs taisām savu, kura maksā nevis tūkstoti, bet desmitus tūkstošu, vai pievienojamies vienotajai platformai.”
Līvānu novada pašvaldībā piebilst, pievienojoties vienotajai platformai, izmaksas esot tikai reizi gadā. Tās varētu būt zem diviem tūkstošiem eiro, kas ir uzturēšanas izmaksas ko nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Tikmēr Augšdaugavas novads nupat kā ir izveidojis pilnīgi jaunu savu mājaslapu. Augšdaugavas novada pašvaldības IT nodaļas vadītājs Ivars Smans: “Varam veidot individuālo funkcionalitāti savai mājaslapai. Mums būs ātra reaģēšana uz tehniskām problēmām. Nevajadzēs gaidīt kaut kādu ziņu no tehniskā atbalsta dienesta, ja kas nestrādā. Es nemācēšu pateikt skaitļus, bet varētu būt, ka tika veikta tirgus izpēte. Tas iet zem iepirkuma sliekšņa. Tas nozīmē, ka varētu būt zem desmit tūkstošiem.”
Augšdaugavas novada domē atklāj, ka pašiem ir serveri un tehniskie resursi, lai uzturētu savu mājas lapu. Iztērētā summa vairāku gadu garumā atmaksāšoties. Savukārt Rēzeknes novada dome lieto mājaslapu, kuru paši izstrādājuši pirms vairāk nekā gada, kad jau bija iespēja pievienoties valsts vienotajam piedāvājumam. Mājaslapas dati arī atrodoties uz pašvaldībai piederoša servera. Rēzeknes novada pašvaldības pārstāve Madara Ļaksa: “Mums bija ļoti liels informācijas apjoms, ko bija nepieciešams pārmigrēt no vecās mājaslapas. Uzskatījām, ka, strādājot tajā pašā vidē, kādā mums arī bija iepriekšējā mājaslapa, tas būs tehniski vienkāršāk un arī drošāk.”
Arī pašvaldības tūrisma vietne bijusi vienkopus ar novada mājaslapu, un pāriešana uz valsts piedāvāto sistēmu būtu apgrūtinoša. Valsts kancelejā uzsver, pagaidām pašvaldībām nav prasība obligāti lietot valsts vienoto tīmekļvietņu platformu. No 43 pašvaldībām to izmanto desmit, vēl desmit esot procesā. “Ejam ar burkāna principu, ka, jo vairāk iestādes un pašvaldības būs uz platformas, viens ar otru komunicēs un nebaidīsies nākt uz platformu. Šobrīd ir aktuāla šī pieteikšanās. Ja kāds izdomā, ka var, tad aprīlī komplektēsim jaunu iestāžu skaitu. Tiem atkal nekas nebūs jāmaksā, jo mēs no projekta segsim izmaksas,” saka Vita Vodinska, Valsts Kancelejas projektu vadītāja.
Valsts kancelejā ReTV vēl piebilst, ja pēc gada, diviem vai trim būs palikušas tikai dažas pašvaldības, kas neizmanto vienoto platformu, iespējams, sekos regulējums, ka tas ir obligāti. Mērķis ir, lai valsts pārvaldes iestāžu mājaslapas būtu vienotas un iedzīvotājiem ērtākas. Savukārt vairākās pašvaldībās saka, ka tām ir svarīga sava unikalitāte un identitāte. No Latgales interesi pievienoties šai platformai izteikušas vēl Krāslavas, Ludzas un Balvu pašvaldības.
#SIF_NVZ2022
