Pašvaldības nesteidz rakstīt noteikumus azartspēļu biznesa ierobežošanai

Ludzas novadā pašvaldības vēlme ierobežot azartspēļu biznesu rezultējusies jau ar divām tiesvedībām. Pagājušogad bažās no vēl vienas pašvaldība izsniedza atļauju trešās spēļu zāles ierīkošanai pilsētā.

Vēsturiskajā Ludzas pasta ēkā šobrīd remontdarbi, ko veic tās īpašnieks. Pirmā stāvā esošās telpas viņš izīrē azartspēļu uzņēmējam. Līgums starp ēkas īpašnieku un azartspēļu uzņēmēju paredz, ka tiks izvietoti ne tikai spēļu automāti, bet arī tiks paredzēta vieta cita veida izklaidei.

Otrā stāvā ēkas īpašnieks, vietējais uzņēmējs Oļegs Blins plāno ierīkot telpas birojiem. Pašvaldībā uzņēmēja rosību novērtē - funkcionālisma stilā 1929. gadā būvēto ēku bija jāsakārto. Tomēr - vai tajā jāatrodas spēļu zālei? Iedzīvotāji sabiedriskajā apspriešanā teica - nē, bet ar šo argumentu vien nepietiek, lai pārliecinātu tiesu. Tāpēc pašvaldība veica grozījumus teritoriālajā plānojumā.

Ludzas novada Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Nikolajeva saka: “Ludzas novada dome jau ir iestrādājusi grozījumus savā teritoriālajā plānojumā, ka visā Ludzas novada teritorijā jaunas spēļu zāles ir aizliegts atvērt.”

Līdzīgi rīkojušās arī citas Latvijas pašvaldības. Taču ne vienmēr tas rit raiti. Piemēram, Līvānu novadā grozījumus lokalplānojumā, kur norādītas azartspēlēm aizliegtās vietas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākumā noraidīja. Tagad pašvaldība atkārtoti veiks sabiedrisko apspriešanu, kas noslēgsies jūnija vidū.

Indra Upeniece, Līvānu novada Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, pauž: “Domes sēdē tiks lemts par lokālplānojuma vienu publiskās apspriešanas sanāksmi attālināti, kas būs 8. jūnijā, un pēc tam tiks izstrādāti šie saistošie noteikumi.”

Tikmēr Ludzas novadā ar saistošo noteikumu izstrādi nesteidzas. “Bet, acīmredzot, lai šo jautājumu nepolitizētu pirms pašvaldību vēlēšanām, šis jautājums laikam būs jaunievēlētās novada domes darba kārtībā,” saka Kristīne Nikolajeva.

Jautājums vismaz nacionālajā līmenī ir politizēts. Grozījumus Azartspēļu un izsoļu likumā pagājušonedēļ Saeimā virzīja Jaunā Konservatīvā partijas deputāti. Pret iestājās “Attīstībai PAR” un daļa Zaļo un Zemnieku savienības deputātu. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība ir gandarīta par grozījumiem, kā arī atgādina - līdzīgus priekšlikumus Finanšu ministrijā esot iesnieguši jau pirms septiņiem gadiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele pauž: “Mūsu ieskatā tas ir ļoti liels solis uz priekšu, jo tas vismaz ir kaut kas konkrēts un skaidrs, atšķirībā no būtiska interešu aizskāruma.”

Pants par to, ka, aizliedzot azartspēļu biznesu konkrētās vietās, pašvaldībai tik un tā būs jāpierāda iedzīvotāju interešu aizskārums, gan nekur nav pazudis.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks skaidro: “Šādi grozījumi jau pirms daudziem gadiem tika pieņemti. Vienreiz jau bija spēkā, pēc tam tos atkal mainīja tā paša iemesla dēļ, ka bija virkne pašvaldības, kas ļoti neloģiski izmantoja šīs tiesības. Noteica atļauju organizēt azartspēles vietās, kur tas fiziski nav iespējams.”

Spēļu biznesa asociācijā norāda, ka Saeima vispirms skatīja grozījumus par administratīvās atbildības noteikšanu, kam jau sen esot bijis jāstājas spēkā. “Un viena partija iesniedza, es teiktu, izteikti populistisku priekšlikumu. Cik tur paliek, divi mēneši pirms pašvaldību vēlēšanām,” saka Arnis Vērzemnieks.

Ķekavas novadā šo soli neizdevās spert, dome vēl neskatīja priekšlikumu rakstīt saistošos noteikumus. Vispirms esot jāsagatavo informācija par novadā jau esošajām azartspēļu vietām, par ieņēmumiem no šīs uzņēmējdarbības un cita informācija.

 


Foto: unsplash.com