Valsts ģimnāzijas ne tikai valstspilsētās, bet arī novadu centros. Savukārt bērnu skaita noteikšanu obligātajā pamatizglītībā vajadzētu atstāt pašvaldību ziņā, vien ar noteikumu, ka netiek veidotas apvienotās klases pamatpriekšmetu apguvei. Tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) veiktajā pētījumā par esošo un iespējamo skolu tīklu secinājuši tā izstrādātāji. 

Kopš 2016./2017. mācību gada ir slēgtas 165 skolas, bet kopumā kopš neatkarības atjaunošanas slēgta 401 vispārējās izglītības iestāde. Skolēnu un skolotāju skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski samazinājies, vien notikusi koncentrēšanās ap Rīgu un citām lielajām pilsētām.

Jautājums par skolu tīkla sakārtošanu joprojām ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan pašvaldību dienaskārtībā. “Ir jāatrod vislabākais risinājums. Ne tikai skolu slēgšana. Teritorijā, kurā iedzīvotāju blīvums ir mazs, šiem bērniem vairs nebūs iespēju. Tā izglītības iestāde var ļoti tālu atrasties. Arī šeit ir jāvērtē, vai ir transports, cik tālu, vai ir internāts un vai 21. gadsimtā visi bērni var dzīvot internātā,” saka Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis.

LPS paplašinātajā valdes sēdē prezentēja pētījumu, kur interaktīvajās kartēs apkopoti dati par pašreizējo situāciju, uzmodelēts, kā skolu tīkls izskatītos pie dažāda bērnu skaita. Piemēram, ja īstenotu ministrijas ieceres, jāslēdz būtu 178 skolas. Ja pamatskolā pietiktu ar 70 bērniem, uz citām skolām būtu jābrauc 986 bērniem. Optimālais bērnu skaits pamatskolās pētījuma izstrādātāju ieskatā būtu vismaz 80. LPS pētījuma autore Ināra Dundure: “Tad var nodrošināt pamatskolas programmu visās klašu grupās no 1. līdz 9. klasei. Pie nosacījuma, ka pedagogi māca nevis vienu, bet vairākus priekšmetus, uz ko pēdējos gados daudzi pedagogi jau mērķtiecīgi ir gājuši. Tad nav problēmu. Visiem pedagogiem ir pilna likme.”

Dundure norāda, ka obligātu skolēnu skaitu pamatskolas posmā varētu arī nenoteikt, tomēr noteikti nebūtu atbalstāmas apvienotās klases, kā arī pamatskolu reorganizācija par sākumskolām. “Mums ir viena skolēna izmaksas, un nevar nemaz to 1.-6. klašu posmu uzturēt. Nevar nofinansēt nepieciešamo pedagogu skaitu. Līdz ar to būtu ļoti svarīgi laukos saglabāt pamatskolas.”

Jāteic, ka pašvaldības satrauc ne tikai pamatskolu, bet arī vidusskolu un pat ģimnāziju nākotne, jo, izpildot ministrijas ieceres, no 31 ģimnāzijas paliktu tikai 14. Faktiski tikai Rīgā un valstspilsētās.

Pašvaldību savienības prezentāciju noskatījās arī izglītības un zinātnes ministre, tomēr viņas redzējumu tas nespēja mainīt. “Negribētu, ka mēs savā dialogā pazaudējam svarīgāko. Tas ir bērns, kuram iedotas atbilstošas zināšanas, to var izdarīt skolotājs, kuram ir atbilstošas prasmes un atbilstoša alga. Mūsu piedāvājums bija diskusija. Tas nebija murgs, mēs aicinātu pie tā arī turēties. Tiešām likt priekšā visus skaitļus, nevis tikai tos, kuri patīk,” saka IZM ministre Anda Čakša.

Pašvaldību un ministrijas diskusijas plānotas arī turpmāk, tomēr galvenais uzdevums skolu tīkla sakārtošanas kritēriju izveidē būšot jau izveidotajai darba grupai.