“Lasot un meklējot, kāds tad tas nākamais gads būs, “uzdūros” uz to, ka tas būšot Melnā ūdens truša gads. Ne tikai truša, bet Melnā ūdens truša,” stāsta Dikļu pagasta “Mežiņu” saimniece Inguna Valdmane, kuras saimniecība ilgus gadus nodarbojas ar truškopību, saka, ka arī pašu ieinteresējis, kāds tad varētu būt atnākošā gada simbols, tāpēc devusies pārlūkot savu 150 trušu saimi. “Es kā tāds daudzgadīgs truškopis domāju, labi, melnu trusi es esmu redzējusi, bet ūdens trusi – man neiet kopā. Tomēr atradu pie sevis dažus skaistos ūdens trušus, izrādās, man ir tādi.” Nākamā gada simbols “Mežiņu” saimniecībā ir ar melni, pelēki lāsumainu kažociņu.

Ko nesīs šis gads, varam tikai minēt, bet truškopības nozarē pēdējie divi gadi jau nav bijuši viegli, arī te savas korekcijas viesa kovidlaiks. “Mums iepriekšējie divi gadi diezgan smagu robu iegriezuši truškopībā tāpat kā daudz kur citur, jo atcēlās visas izstādes, veselu gadu nekur nevarējām aizbraukt, līdz ar to bija apgrūtināti dabūt kvalitatīvu, jaunu vaislas materiālu. Tas, protams, ietekmē, jo mēs jau esam maza valsts, šķirnes audzētāju tāpat nebija daudz. Es domāju, ka nav jau arī tik traki.”

“Mežiņos” samazināts audzēto trušu šķirņu skaits, bet vienā ziņā saimniecība ir viena no Latvijā lielākajām. Tie ir Angoras truši, kurus te audzē vilnas ieguvei. “Man ļoti patīk rokdarbi, tāpēc viņus ļoti gribējās. Bērnībā omīte bija iemācījusi šķeterēt, tad likās, ka tas ir baigi forši, ka es varētu arī iemācīties vērpt un būtu dažādi Angoras vilnas adījumi. Pirmo trusi atvedu no Igaunijas, pēc tam pārējie jau liela daļa atbrauca no Vācijas, Čehijas, Austrijas un citām vietām, bet pirmais bija igauņu trusis – Oskars. Mēs, Angoras trušu audzētāji, neesam daudz, arī Eiropā neesam daudz, jo viņš prasa vairāk darba nekā parasts trusis.”

Uzmanības un darba Angoras trusis prasa tik tiešām daudz, jo vispirms jau rūpīgi ir jāseko vilnas augšanai. Šo procesu, kad tā jācērp, nedrīkst nokavēt. “Tur ir stingrs kalendārs, ik pa trim mēnešiem, ik pa 90 dienām trusītis ir jānocērp. Ja to nokavē, tad pēc tam tā vērtīgā vilna saveļas un aiziet filcā. Ir ļoti daudz jāizmet ārā, un tas vairs nav derīgs. Audzējot viņu, ja visu regulāri izdara, tad nav jāķemmē līdz cirpšanai. No šiem te jaunajiem, kas man tagad ir, kuriem vectēvs ir Eiropas čempions, no viņiem ir 300 grami vilnas – labās vilnas, kas ir dzijai. No 300 gramiem divus pārus zeķu varam uzadīt. Tie ir tie labākie truši, tie ir atlasītie.”

Inguna arī stāsta, ka trušu vilnas ieguve nav nekas dzīvniekam nedraudzīgs un nepatīkams, kā cilvēki nereti uzskata. “Tas ir stāsts par mazu hobijsaimniecību vai lielfermas audzēšanu, jo katram ir vārds un katrs ir personība, un katru es pazīstu, ja viņš man skrietu pa pļavu, es zinātu, kurš man ir izmucis, tad, protams, tādās lielfermās tā ir vienkārši tāda trušu masa, arī tā cirpšana līdz ar to atšķiras. Lielfermās, ka tik ātrāk dabūt vilnu nost, vai arī, kā te – rūpīgi apskatot to trusi un saudzīgi, mīlīgi viņu nocērpot. Nu, protams, šobrīd internetā redzam dažādus veidus, tāpēc cilvēkiem ir radies dažreiz nepareizais priekšstats par Angoras trušu vilnas ieguvi, ka tas ir kaut kas trusim nedraudzīgs, ļauns un vardarbīgs pret dzīvnieku. Aicinu atbraukt uz mūsu saimniecību un paskatīties, kā to dara pie mums, ka tas ir mierīgi un forši trusim. Tur nekas vardarbīgs nenotiek.”

Vilnas apstrāde un no tās dažādu izstrādājumu gatavošana ir darbs, ko saimniecībā veic tad, kad beigusies tūrisma sezona, jo pēdējos gadus Inguna pievērsusies mini zoo izveidei, tagad saimniecībā ir arī poniji, alpakas un, protams, arī truši, arī Melnais Ūdens trusis.

https://youtu.be/Kt7bwMjB8pQ