Pēc pamatīgā sala apsarmojušas mūra ēkas

Vēl pirmdienas rītā gaisa temperatūra daudzviet pazeminājās līdz pat mīnus 30 grādu atzīmei, bet vakar un šodien atzīme termometrā daudzviet sasniedz nulli. Šādas straujas temperatūras svārsības izraisījušas savdabīgu parādību uz mūra ēkām, kuru daudzi steidz iemūžināt. 

Straujo gaisa temperatūru svārstību dēļ neapsildītas ēkas un objekti daudzviet ir pamatīgi apsarmojuši. Uz akmeņiem vai ķieģeļiem izveidojusies sarmas kārta. 

Cilvēki sociālajos medijos dalās, kā piemineklis Latviešu strēlniekiem Rīgā ir ietinies baltos kažokos vai kā Tālavas turētājam Rūjienā vien deguns un mute palikuši sarmas neskarti. Tā pat baltas kļuvušas arī daudzas baznīcas, sarmā ietinušies arī seno akmens pilsdrupu mūri. Fizikas skolotājs Uldis Ābeltiņš ReTV stāsta, šīs parādība veidojas, gaisā esošajam mitrumam kondensējoties. “Šajā laikā, kad īpaši mūra ēkas ir ļoti stirpi sasalušas, bet ārpusē paliek siltāks, gaisa mirtums palielinās. Bet tur vēl ir ļoti auksts pie pašas mūra ēkas, tāpēc tas gaiss kondensējas. Tas tuvumā pie tās aukstās virsmas kļūst piesātināts, mitrums ķeras klāt. Ūdens molekulas kustas, un, pienākot klāt pie vietas, kur jau kāds kristāliņš ir ūdens molekula, kura tagad ir sākusi lēnāk kustēties, pieķeras klāt. Savstarpējais mijiedarbības spēks notur to klāt pie tā kristāla un neļauj vairs atrauties.”

Ledus kristāli pašlaik veidojas, jo virsmu temperatūra aizvien ir zem nulles un mitrums sasalst. Ābeltiņš skaidro, ka mitruma kondesācijas procesu varam novērot arī siltā vasaras dienā, kad strauji noraso, piemēram, auksta dzēriena glāze. 

Tāpat, gaisa temperatūrai strauji mainoties, mitrums kondensējas arī uz logu stikliem un ēku sienām. “Visbīstamākais ir tad, ja ir pie ārsienas tuvu mēbeles pieliktas, tur ir tikai maza spraudziņa, siltums daudz netiek klāt, telpas mitrums tajā aukstajā spraugā kondensējas. Siena kļūst mitra, tur veidojas pelējums, no tā sevišķi ir jāuzmanās. Tā ir tā pati vien parādība.”

Fizikas skolotājs norāda, ka sarma visilgāk saglabāsies uz akmens ēkām, jo tās sevī spēj ilgāk saglabāt aukstumu. Līdz ko virsmas sasils, sasniedzot āra gaisa temperatūru, pazudīs uz tām redzamie kristāli.