Pemmes purva ugunsgrēks nodzēsts; palīdzēja lietusgāzes

Pemmes purvā notikušais ugunsgrēks bija lielākais, kāds šogad pieredzēts. Iesaistot helikopterus un ugunsdzēsējus, purvs tika glābts no liesmām pēc sešām dienām. Nopostīti vairāk kā 180 hektāri, palicis vien drūms skats. Vēl nedēļu pēc ugunsgrēka izcelšanās purvā turpinājās gruzdēšana; vietām izcēlās pat atklāta liesma. Šoreiz tehnikai talkā nāca daba.

Lai aizietu līdz ugunsgrēka izpostītajai vietai, jāmēro 200 metri. Skats paveras bēdīgs – koku stumbri apdeguši divu metru augstumā, saknes atklātas un melnas, zeme melna kā ogle, vietām vien redzams kāds zāles stiebriņš. “Te jau var redzēt, redzi, šīs izdegušās vietas, tās jau kādas divas trīs dienas kūpēja, šīs visas ir nolaistītas un dzēšanu nodzēstas,” stāsta Dzintars Rozens, Rīgas reģionālās virsmežniecības ugunsapsardzības inženieris.

Pēc Pemmes ugunsgrēka pagājusi ir vairāk kā nedēļa. Ugunsgrēks ir nodzēsts, bet vēl joprojām purvs tiek pieskatīts. Nodega vairāk kā 180 hektāru liela platība. “Mums jau no vakarrīta likvidācija iedota, tagad paliek ugunsgrēka vietas uzraudzība, kuru izpilda īpašnieks vai uzturētājs, un, ja viņi netiek galā ar degšanu vai kūpēšanu, tad sauc mūs. Mēs nekad neatsakām un atbraucam palīgā, jo mūsu intereses ir nodzēst, lai nepaliek nekāda apdraudoša vieta,” saka Dzintars Rozens.

Dzēšanas darbi notika no 26. jūnija līdz 31. jūnija vakaram. Dzintars Rozens ReTV Ziņām stāsta, ka, pateicoties lietum, purvs tika nodzēsts. Ja nebūtu lijis, dzēšanas darbi notiktu vēl aizvien, bojājumi būtu daudz lielāki. “VUGD varējām atbrīvot ātrāk, lai tie tiek pa māju dzēšanām, jo viņiem primārās ir citas funkcijas, jo viņi tikai brauc palīgā mums, līdz ar to materiālos resursus varēja ietaupīt, pateicoties lietum. Pašiem mums cilvēkiem arī bija piekusuši, jo mēs jau no devītā datuma strādājam nepārtraukti. Kā sāka Garkalnē, tas karstais degums, mēs gan dienu, gan nakti strādājām. Beidzot, kad uznāca lietus šeit, varēja atslābumu iedot, visiem cilvēkiem atpūtu.”

Kopumā pie Pemmes ugunsgrēka likvidēšanas strādāja 72 cilvēki un divi helikopteri. Lielu devumu ugunsgrēka dzēšanā deva brīvprātīgie gan no Inčukalna, gan Krimuldas. Tāpat ar dzeramā ūdens piegādi palīdzēja cilvēki no vietējām mājām.

Dzintars Rozens stāsta, ka ugunsgrēka sākuma punktu bija grūti atrast, bet, kopā ejot ar sešiem cilvēkiem, četrās stundās izdevās atrast.

Glābšanas komandai līdz ugunsgrēka vietai bija grūti piekļūt. Lai atbrīvotu ceļu kvadracikliem, tika zāģēti koki. No tuvākās ūdenstilpnes līdz uguns vietai tika izvilktas gandrīz divu kilometru garas šļūtenes. Dzinatrs Rozens stāsta, ja būtu vairāki novērošanas torņi ar kamerām, uguns ne tikai tiktu ātrāk atklāts, bet arī ātrāk neitralizēts.