Trīs bērnu mamma, kas Īrijā nodzīvojusi 17 gadus, tagad par savām mājām sauc Valmieru. Atpakaļ uz Latviju ģimene pārcēlās vien pirms dažiem mēnešiem. Ģimene gan vēlas palikt anonīma, bet atzīst, ka savā ziņā to grūdienu atgriezties atpakaļ Latvijā deva tieši Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.
Domas par braukšanu atpakaļ uz Latviju gan jau bijušas sen. Lai arī atgriezušies līdz ar pandēmijas otro vilni, būtiski apgrūtinājumi iekārtoties jaunajā dzīves vietā un bērniem izglītības iestādēs nav bijuši. Visi trīs bērni gan dzimuši Īrijā, bija jau sākuši tur apmeklēt bērnudārzu un skolu, tāpēc šobrīd nedaudz problēmas sagādā attālinātās mācības, jo viss notiek latviešu valodā.
“Mājās savā starpā mēs runājāmies latviski, un bērniem arī tur mācīju burtus, alfabētu, rakstīt un lasīt. Katru dienu likām pasaciņu lasīt latviski. Viņiem nebija tā, ka viņiem nav latviešu valoda. Runāt māk un saprast māk, bet te ir skolas latviešu valodā, ir sarežģītāk. Meitene prasa, kas ir “glaudīt”, “sals”, “lāstekas”, ir tādi mums elementāri vienkārši vārdi un viņiem tagad skolā tādi ir. Tad, kad viņiem pasaki un parādi, tad viņi saprot,” saka trīs bērnu mamma.
Izvērtējot pērnā gada statistiku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) informē, ka remigrācijas plāns izpildīts ar uzviju. Ar remigrācijas koordinatoru palīdzību pagājušā gadā Latvijā atgriezās aptuveni tūkstoš personu, tostarp ģimenes ar bērniem. Tas ir divtik vairāk, nekā bija plānots.
“Tas, ko mēs redzam, ka ir diezgan izteikti tāda viļņveidīga kustība bijusi ar ļoti lielu remigrantu skaitu tieši vasarā. Tas liek domāt, ka tie, kuri strādā ārvalstīs, atbrauc vasarā uz Latviju, un, visdrīzāk, liela daļa izvēlējās palikt vienkārši šeit,” pauž Raivis Bremšmits VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors.
Rundāles novada remigrācijas projekta vadītāja Santa Švāģere saka: “Pandēmija atgriešanos izteikti ietekmēja pirmajā vilnī, respektīvi, martā, jo tas notiekošais cilvēkiem bija sveša lieta, bija tāda kā panika. Atceros, ka martā bija ļoti daudz zvanu par dažādiem jautājumiem, viens no populārākajiem bija, kur patverties, lai neapdraudētu savus tuviniekus.”
Kā jau tas bijis līdz šim, viens no biežākajiem atgriešanās iemesliem - vecāki vēlas, lai bērns augtu un mācītos latviskā vidē. Taču, kā norāda Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa, pagājušais gads daudzus ietekmējis arī darba jomā.
Anete Spalviņa: “Pagājušajā gadā Zemgalē pārsvarā atgriezās tieši ģimenes ar bērniem, un lielākā daļa bija izvēlējušies atgriezties tieši no Lielbritānijas, jo bija tur zaudējuši darbu. Daudzi atgriežas arī Brexit dēļ.”
Lai atgrieztos dzimtenē, daļai pandēmija gan bijusi arī šķērslis, citus, savukārt, mudinājusi nesteigties. Tomēr atbraucēju pērn noteikti bijis vairāk, jo ne visi izmanto koordinatoru atbalstu. VARAM piebilst, lai veicinātu remigrāciju, arī šajā gadā turpināsies darbs pie papildus atbalsta instrumentu izstrādes, piemēram, nodarbinātības jomā un latviešu valodas apguvē.
