Arvien vairāk parādās ziņojumi par bērnu pavedināšanu internetā. Bieži vien iemesls ir vecāku nezināšana vai arī bērnu atstāšana patvaļā. Lai mazinātu šo negatīvo tendenci, Latvijas Drošākā interneta centrs kopā ar policiju un bērnu tiesību aizsardzības inspekciju sāk izglītojošu kampaņu “Bīstamā draudzība internetā!”.
Katru gadu pieaug bērnu pavedināšana internetā. Statistika liecina, ka 90% par upuriem kļūst meitenes vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Iespējamais iemesls tam ir, ka katrs otrais vecāks nezina, kādās platformās ir reģistrējies viņa bērns. Tieši pandēmijas laikā bērni arvien vairāk pavada laiku internetā un pat tādās vietnēs, kas bērniem nav drošas. “Mūsu vēlme bija tieši šobrīd aktualizēt, ar galveno uzsvaru - iemācīt gan bērniem, gan arī vecākiem un pedagogiem atpazīt, saprast, ka ir noticis likuma pārkāpums, attiecīgi saprast, kā rīkoties, kur meklēt palīdzību,” pauž Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.
Bērni visbiežāk tiek uzrunāti caur videospēļu un sociālo mediju platformām, kur pēc tam tiek pārvilināti uz citā platformām - video straumēšanas, kur bērnam liek izģērbties. Analizējot ienākošos ziņojumus, atklājās satraucoša tendence. “Apmēram pusē no ziņojumiem tas saturs ir tāds, kad mēs redzam, ka bērns ir pats rādījis kameras priekšā, aizmugurē esošā vide ir mājās, savā istabā, vannasistabā, kameras priekšā viņš ir izģērbies, izrādījis savu kailo ķermeni, arī tuvplānos. Lielā daļā šādos izziņojumos ir skaidri saprotams, ka kāds ir mudinājis viņam to darīt,” saka Maija Katkovska.
Sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izstrādāja pašpalīdzības rīku jeb testu, kuru, aizpildot gan bērnam, gan vecākiem, tiek secināts, vai bērns ir ticis seksuāli izmantots internetā, vai - nē. Valsts policija uzsver, ka ne vienmēr varmākas izskats ir nekopts un ar zemu inteliģences līmeni. Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis: “Tie var būt arī jauni, izglītoti cilvēki, vai nu peļņas nolūkā, vai izklaides dēļ. Tie var arī būt vienaudži. Pat cietušā pazīstamie cilvēki, kas to dara aiz atriebības, aiz uzmanības trūkuma, pārtrauktu attiecību dēļ. Ļoti reti tie cilvēki ievieto sociālajos medijos savas bildes vai stādās priekšā ar īsto vārdu.”
Tāpat arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Gunita Kovaļevska saka - nav noteikta viena bērna upura profila. “Nereti mēs iedomājamies, ka tikai sociāli noslēgts, kautrīgs, nepārliecināts bērns var kļūt par upuri, bet tas, kā mēs uzticības tālrunī saskaramies ar zvaniem, norāda uz to, ka ir dažādi bērni, ar dažādu raksturu. Kautrīgs bērns dara to, lai iegūtu draudzību, tai pašā laikā, kāds ļoti aktīvs, draudzēties gribošs bērns to var darīt joka pēc vai vienkārši provocēts. Nevar noteikt, ka ir viens profils un ka kāds no citiem bērniem būtu pasargāts. Apdraudēti ir visi.”
Ja bērns ir kļuvis par seksuālu upuri internetā, to var atpazīt pēc uzvedības, proti, kļūt nomākts, satraukts, sākt slēpt viedierīces. Eksperti uzsver, ka bērns nedrīkst baidīties par to runāt ar vecākiem, vecāki nedrīkst nosodīt bērnu, citādāk viņš paliks viens pats ar savu problēmu. Kas attiecas uz cilvēkiem, kuri pavedina bērnus uz netiklībām internetā, viņus var sodīt bargi - seksuāla rakstura sarunas ar bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, sods ir līdz pieciem gadiem cietumā. Savukārt, ja bērnam tiek prasītas kailbildes, sods ir līdz 12 gadiem cietumā.
