Kurā Latvijas vēstures periodā mūsu valstij ir klājies vislabāk? Tas ir jautājums, kas vērienīga starptautiska pētījuma laikā uzdots Latvijas jauniešiem. Atbildes ir pārsteidzošas un sniedz vielu pārdomām par jaunatnes vērtībām un vidi, kādā veidojas viņu pasaules redzējums.
Fridriha Ēberta fonds veicis vērienīgu starptautisku pētījumu par jauniešu vērtībām Centrāleiropā un Baltijas valstīs. Rezultāti pašlaik tiek apkopoti, tiks publiskoti ap gadumiju, taču jau tagad atklājas interesanti fakti par Latvijas jaunatni.
Uz jautājumu, kuros laikos 20. un 21.gadsimtā Latvijai klājies vislabāk, gandrīz puse jeb 49% Latvijā uzrunāto respondentu atbildējuši, ka tas ir laiks pēc neatkarības atgūšanas vai pašreizējais periods. To apliecināja arī ReTV Ziņu dienesta uzrunātie jaunieši. “Visticamāk, ka tagad. Man šķiet, ka tagad. Man liekas, tagad viens otru vairāk pieņem un ciena, apspriež visādas lietas, kuras iepriekš neapsprieda,” saka Alise.
“Es domāju, ka tagad. Es nezinu, kāpēc, bet, nu… Es pirms tam nedzīvoju, kad bija viss tas, tāpēc es nezinu, kā bija. Un tagad, es domāju, Latvijā ir viss labi,” pauž Artūrs.
“Man liekas - pēc neatkarības [atgūšanas]. Jā, es tiešām īsti nezinu, bet tagad, man liekas, ir visgrūtākais laiks tieši ar koronavīrusu,” uzsver Nikola.
“Es domāju, ka tagad, jo es esmu piedzīvojusi tikai šo laiku,” saka Līga.
Gandrīz piektā daļa jeb 17% aptaujāto jauniešu vecumā no 14 līdz 29 gadiem par Latvijai labāko periodu nosaukuši padomju laikus, kaut gan paši tos nav piedzīvojuši, jo tad vēl nebija dzimuši.
Šajā grupā uzmanību piesaista lielāks krievvalodīgo jauniešu īpatsvars un to jauniešu daudzums, kuri kā dzimto valodu norādījuši gan krievu, gan latviešu valodu, jo, visticamāk, uzauguši bilingvālās ģimenēs - pieļauj pētījumā iesaistītais pētnieks no Latvijas puses. “Krievvalodīgajiem jauniešiem, sauksim tā, vai jauniešiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu, absolūti pirmajā vietā izvirzās padomju laiks. 39% krievvalodīgo jauniešu ir atbildējuši, ka tas ir labākais laiks Latvijas vēsturē, turpretī latviešu respondentu gadījumā tie ir 10%, tātad - četrreiz mazāk,” skaidro Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks.
Pēc pētnieka teiktā arī krievvalodīgie vai bilingvālie jaunieši var būt kopumā ļoti eiropeiski, rietumnieciski domājoši, tomēr viņu vērtības veidojušās ģimenēs, kurās bijis pastāvīgs romantizētu padomju laiku nostalģijas fons.
Gandrīz ceturtā daļa respondentu uz jautājumu par Latvijas ziedu laikiem nav snieguši nekādu atbildi. Pētniekaprāt, tas gan neesot nekas uztraucošs, jo šajā vecumposmā kopumā interese par vēsturi esot zema, līdz ar to arī citās līdzīgās aptaujās tukšo atbilžu īpatsvars esot aptuveni tāds pats.
