Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē. Tās ekosistēma mainās gan invazīvo sugu ietekmē, gan neesot zvejas liegumiem. Mums jābūt gataviem, ka no Latvijas ūdeņiem pazudīs ne tikai mencas un lucīši, bet, iespējams, arī butes, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki, kas apkopo pēdējā laikā dziļjūras teritorijās iegūto informāciju, ilustrējot to ar fotogrāfijām. 

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki turpina projektu Baltijas jūras dziļūdens teritoriju izpētei. Baltijas jūrā nav paisumu un bēgumu, tāpēc interesantākās dzīvotnes atrodas pat 30 metrus zem ūdens. Šīs vietas ir tīkamas ne tikai zivīm. Te dzīvo milzums mikroorganismu, kuru savstarpējo balansu var izjaukt kā zveja, tā ūdens piesārņojums. “Šī ir mūsu piekrastes visizplatītākā medūza – Ausainā aurēlija. Tā ir brīvi peldoša zooplanktonu suga, kura atrodas ūdens masā. Nav pamata baidīties, viņa ir pilnīgi nekaitīga. Viņa nedzeļ,” stāsta Latvijas Hidroloģiskā institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska.

Ingrīda Andersone jau turpat 30 gadu ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, kas pati nirst, lai pētītu situāciju jūrā. Zinātnieki analizē gan ūdens sastāvu ķīmiskās laboratorijās, gan pēta planktonus mikroskopos, bet aizraujošākās ir tieši ekspedīcijas, kurās uzskatāmi var redzēt, kā Baltijas jūra mainās.

Baltijas jūrai ir jāpalīdz. Par to ir visiem ļoti jādomā. Ne tikai tiem, kas dzīvo Ventspilī vai Liepājā, tuvu pie jūras, bet arī tiem, kas dzīvo vistālākajā Latgales nostūrī. Arī tie var ietekmēt Baltijas jūru. Mums ir upju sateces baseini. Viss, kas nonāk upju sateces baseinos pat kaut kur Daugavas augštecē, agri vai vēlu nonāks Baltijas jūrā,” norāda Andersone.

Zinātnieki neveido mākslinieciskas fotogrāfijas, tomēr reizēm seklākajās vietās, kur iespīd saules stari, izdodas neparasti foto. Baltijas jūras dzīles šobrīd var apskatīt ceļojošā fotoizstādē, kas atvesta uz Ventspils Galveno bibliotēku. Fedorovska: “Sadarbībā ar Klaipēdas universitātes kuģi “Brabander”, jo mēs šo kuģi izmantojām, bija neskaitāmi reisi. Veicam zemūdens filmēšanu. Tāpat liela daļa ir mūsu nirēju foto, ko esam ieguvuši vairāku gadu garumā, paši nirstot, apsekojot, pētot.”

Nav daudz cilvēku, kas redzējuši mūsu jūras zīles un gliemenes vai Baltijas jūras dziļāko ūdeņu aļģes. Diemžēl pēdejos gados ekosistēmu izmainījuši Ķīnas cimdiņkrabji un apaļie jūras grunduļi, kas ir invazīvas sugas. Grunduļiem apēdot gliemenes, ūdens bija kļuvis duļķains. Nav gliemeņu, nav arī bušu, skaidro zinātnieki. Andersone: “Mums nav bušu, kas viņas apēstu. Kādu laiku bija ļoti daudz gliemeņu, kas bija visu pārņēmušas. Bušu nav tik daudz, cik gribētos. Ja jautājat par 30 gadiem, tad redzu, ka viņas ir samazinājušās. Senāk mēs nirām, bija tādas vietas, kur nirēji varēja butes salasīt kā sēnes maisā!”

Latvijas hidroekoloģijas zinātnieki Baltijas jūrā pēdējos gados pamanījuši pozitīvas tendences, atkal atgriezusies aļģe furcilārija, ko izsmēla zvejnieku kolhozu laikos, lai ražotu agaru. Lēnām izdodas atrast balansu ar invazīvo grunduļu sugu, kas apmetusies jūrā uz visiem laikiem, bet Ķīnas krabis aukstajā ūdenī vēl nav iemācījies vairoties, bet Baltijas jūras zivju populāciju nākotnē varot nosargāt saprātīgi regulējot zvejas kvotas, kas vairs neesot zinātnieku, bet gan Eiropolitiķu jautājums.