“Pudeles tur, bērnu rati, kas vēl tur? Var redzēt – ir čemodāns! Tur ir reāla miskaste! Tādām kaudzēm! Tas viss iet pa gaisu, pa ceļu tie plēves maisi,” tā emocionāli par redzēto stāvvietā pie Koša ezera stāsta jēkabpilietis Guntars. Viņš darba laikā regulāri brauc pa atpūtas vietai blakus esošo šoseju A6, lai nokļūtu Daugavpilī.
Jēkabpils iedzīvotājs Guntars saka: “Jautājums, kāpēc neviens tam nepieseko, tie paši “Latvijas Valsts ceļi”, un tad es viņiem uzzvanīju. Pirmajā reizē viņi pateica paldies, noreaģēja, viņi novāca. Un tā situācija bija tāda, ka pēc nedēļas burtiski tas viss atkal parādījās.”
Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa: “Pēdējos gados novadā ir saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu. No Līksnas iedzīvotājiem, teiksim, 85-90% ir noslēgti līgumi. Tā kā ir tā šoseja, iespējams, ka viņus pieved vai garāmbraucēji, vai no citiem pagastiem, bet, protams, tas ir tāds zīmogs, ka šeit tos atkritumus atstāj Līksnas pagasta iedzīvotāji. Tas ir tā sāpīgi.”
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” šogad vien piecu mēnešu laikā atkritumu apsaimniekošanai iztērēja vairāk nekā 400 000 eiro, salīdzinoši pērn visa gada garumā tam bija nepieciešami 350 000. Lai arī monitorings konkrēti pa reģioniem nav veikts, pēdējā laikā atkritumu daudzums ceļmalās un stāvvietās audzis visā Latvijā.
Anna Kononova, VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve: “Nevaru jums atbildēt, nav mums tāds vērtējums par reģioniem, kur būtu vairāk, kur mazāk. Skaidrs, ka tur, kur ir lielāka satiksmes intensitāte, tur arī parasti tas ir vairāk. Un arī, kur varbūt apdzīvotas vietas kaut kur tuvumā. Tas pats Koša ezers mums gandrīz katru gadu viņš ir aktualitātēs. Ir palielinājies iedzīvotāju sūdzību skaits, ir pieaudzis atstāto atkritumu maisu skaits autobusu pieturās.”
Iedzīvotāji un viesi uzskata, ka situācija mainītos, ja pēc iespējas ātrāk sāktu darboties depozīta sistēma, problemātiskākajām stāvvietām ieviestu maksu vai caurlaides, vairāk izmantotu ne tikai informatīvas zīmes, bet arī videonovērošanu, paaugstinātu sodus, kas jau tagad var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
Savukārt “Latvijas Valsts ceļi” no 197 stāvlaukumiem divdesmit jau ir slēguši, vēl daudzos noņemti visi atkritumu konteineri.
“Fizisks liegums, fizisks šķērslis, kas neatstāj iespēju šos atkritumus atstāt, ir tas labākais veids. Liela nozīme arī mūsu pašu kā cilvēku atbildībai. Kā mēs izturamies pret to mūsu kopējo īpašumu, kas ir valsts ceļi, un pret to, kā tiek izlietots finansējums, kas nāk no mūsu pašu nodokļiem. Vai mēs vēlamies vienkārši par to vākt atkritumus, kurus paši nevaram aizvest līdz miskastei, vai arī tomēr tā nauda būtu lietderīgāk ieguldāma remontdarbos,” saka Anna Kononova.
Biruta Ozoliņa atzīst: “Es nezinu, kā ar to cīnīties, jo man arī varbūt nav tik daudz resursu, lai es te varbūt sēdētu un vaktētu. Kaut tas būtu - pieķert uz vietas un uzreiz var administratīvo procesu uzsākt. Sodi ir ievērojami. Vienkārši – tas nav godīgi, jo tiek tērēta valsts nauda, par šiem līdzekļiem varētu salabot vēl kādu ceļu!”
Ja tendence nemainīsies, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” apsver iespēju organizēt videi draudzīgu kampaņu, gan arī rast jaunas idejas sadarbībā ar dabas aizsardzības iestādēm un pašvaldībām.
