Pagājušajā gadā Latvijā piedzima par nepilniem 7% mazāk bērnu nekā 2019. gadā. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Tomēr arī šajā drūmajā statistikā ir rādītāji, kas pieaug. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, Latvijā audzis daudzbērnu ģimeņu skaits.
Ogrēnietei Dagnijai ir trīs bērni. Pati uzaugusi četru bērnu ģimenē, jau bērnībā zināja, ka arī sev vēlas lielu saimi. Savukārt vīrs, lai arī ir vienīgais bērns vecākiem, arī sapņojis tieši par daudzbērnu ģimeni. “Vīrs sākumā gribēja piecus bērnus. Es pateicu – nē, nebūs; būs trīs. Kad piedzima trīs, viņš pateica – nē, nebūs, jo tas ir grūti. Jo viens ir tas, ko iedomājies bērnībā. Otrs, kad tev tiešām tie bērni ir, saproti fiziski - tu nevarētu šobrīd vēl vairāk bērniem veltīt laiku.”
Kā lielāko izaicinājumu būt daudzbērnu mammai Dagnija norāda iziešanu sabiedrībā. “Tad ir tā, ka tu aizbrauc kaut kur - viens neklausa, otrs neklausa. Tad nervi čupā. Viss, brauksim mājās,” saka Dagnija Gūtmane.
Turklāt, kā ReTV atzīst Dagnija, ikdienā viņa ir saskārusies pat ar nosodījumu, jo īpaši no vecāka gadagājuma cilvēkiem. Viņasprāt, sabiedrībā joprojām pastāv mīti par to, ka daudzbērnu ģimenes nāk tikai no sociāli nelabvēlīgas vides. “Ir bijis, kad esam izbraucienā un staigājam. Tad, kad bērni sāk neklausīt, ir saguruši un sāk niķoties, cilvēki iet garām un saka, ka nevajag tik daudz dzemdēt, vajag rūpēties. Domā, ka tik daudz un netiek galā. Ir bijis vairākas reizes tieši tas nosodījums, kur tik ātri jau trešais bērns.”
Kā ReTV norāda Labklājības ministrijā, pēdējos gados daudzbērnu ģimeņu skaits Latvijā aug. “20. gada septembrī bija 23 789, savukārt 21. gada septembrī - 24 359. Tātad - dinamika ir,” skaidro Kristīne Venta-Kittele, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte.
Ministrijā norāda, ka šobrīd esošie valsts atbalsta pasākumi paredz dažādus atlaižu mehānismus. Kā viens no populārākajiem ir Sabiedrības integrācijas fonda administrētā Goda ģimenes apliecība jeb plašāk zināmā “3+” karte, kas daudzbērnu ģimenes locekļiem paredz gan valsts un pašvaldību pakalpojumu, gan privātā sektorā atlaides. “Arī šo kartes lietotāju skaits arvien pieaug. Pieaug uzņēmumu skaits, kas piedalās programmā. Tie ir 450 uzņēmumi,” skaidro Kristīne Venta-Kittele.
“Man sanāk bieži izmantot. Gan grāmatnīcās, kad eju iepirkt grāmatas un bērniem burtnīcas. Veikalos. Tehnisko apskati ejot, ceļa nodoklim atlaide. Sabiedriskajā transportā, ja negribas ar mašīnu braukt, tad ar sabiedrisko 50% atlaide. Izdevīgāk visiem aizbraukt. Mēs regulāri izmantojam, skatāmies, kur ir akcijas, degvielai izmantojam,” pauž Dagnija Gūtmane.
Dagnija arī sarunā atzīst, ka finansiālais aspekts, ko tik bieži dzird kā argumentu, kāpēc ģimenes neplāno pieaugumu, viņasprāt, nav objektīvs. “Es apgāztu šo mītu. Man liekas, ka ar trīs bērniem tas pats finansiālais, kas ar vienu vai diviem. Varbūt, ja bija viens bērns un otrs piedzima, tad varbūt jutu finansiālas izmaiņas, bet ar trīs bērniem es nejutu baigās finansiālās izmaiņas.”
Papildus jau esošajiem atbalsta mehānismiem šogad daudzbērnu ģimenēm bija iespēja startēt programmā “Studētgods”, kas nodrošina studentam 160 eiro lielu stipendiju desmit mēnešus gadā. Kā arī no nākamā gada tiks mainīta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs. “Ja vecāks audzina trīs bērnus, tas saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Pie esošās pabalsta sistēmas pabalsts ir 134 eiro. Tas palielinājums ģimenēm, kurās ir trīs bērni, palielināsies par 90 eiro un 72 eirocentiem,” skaidro Kristīne Venta- Kittele.
Tāpat atbalsta programmas daudzbērnu ģimenēm darbojas pašvaldības. To apmēru vietvaras nosaka pašas. Piemēram, Ogres novadā atlaides ir baseinam profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. “Mums ir ēdināšanas atlaide skolās un bērnudārzos. Bērnudārzos 50% daudzbērnu ģimenēm, skolās - 100%,” saka Sarmīte Ozoliņa, Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja.
Turklāt - no šīgada novembra daudzbērnu ģimenes saņem arī 20 eiro finansiālu atbalstu, līdz ar straujo elektroenerģijas cenu kāpumu.
