Pieaugot pārtikas cenām, daļa iedzīvotāju arvien vairāk sāk izvērtēt savus pirkumus - iegādājas mazāk preču, izvēlas lētākās un lūkojas pēc akcijām. To, ka iepirkšanās paradumi mainās, izjūt arī tirgotāji, taču pagaidām, kamēr ir vasara un izdevumi ir salīdzinoši mazāk, iedzīvotājiem arī noskaņojums labāks, līdz ar to reālo ainu varēs novērot rudenī.
Par to, ka viss ir arvien dārgāks, tas negribot kļuvis par vienu no apspriestākajiem tematiem gan ģimenes, gan draugu lokā. Daudzi atzīst, ka ir arī bažas par gaidāmo apkures sezonu, kad pieaugs maksa par rēķiniem. Uzrunājot iedzīvotājus Cēsīs, ne viens vien ReTV saka, ka ietaupīt un veidot uzkrājumus grūti, pat neiespējami, un jau tagad sāk ar vien vairāk arī izvērtēt savus pirkumus.
Latvijā daudzas pārtikas preces ir dārgākas nekā Igaunijā, tā ReTV stāsta Tallinā dzīvojošā Margarita Rāliste. Uz Cēsīm viņa atbraukusi ciemos pie mammas. “Šeit, Latvijā iepērkoties, es jūtu, ka ir daudz dārgāk, piemēram, es varu nopirkt tos pašus griķus, rīsus, auzas daudz lētāk Igaunijā, nekā šeit. Tā pati putra, ko es vāru bērniem no rīta, šeit maksā 3,20, pie mums ir 1,80 eiro.”
Veikalu tīkla “Top” pārstāve ReTV stāsta - pircēju paradumu maiņa bija vērojama jau kovida laikā un arī pēc ierobežojumiem saglabājās. Cilvēki vairāk izvēlējās gatavot mājās un arī šobrīd pēc iepirkuma groza satura var secināt, ka tendence turpinās. “Ja skatāmies konkrētās kategorijas, kas pēdējos 12 mēnešos ir būtiski augušas, tad tie ir bezalkoholiskie dzērieni, sausās brokastis, ātri pagatavojamās zupas un ir arī kategorijas, kurās vērojams kritums, tās ir garšas preces - sviests un margarīns,” saka veikalu tīkla “Top” pārstāve Ilze Priedīte.
Pieaudzis ir svaigu augļu un dārzeņu apgrozījums, arī svaigas gaļas, piena produktu un eļļas pārtikas pagatavošanai, kas arī liecina, ka tā nav tikai rezervju uzturēšana virtuves plauktos, bet ikdienas maltīšu gatavošana. Vērojams arī, ka iedzīvotāji uz veikalu dodas biežāk, kas nozīmē, ka pirkumi ir pārdomātāki. Ilze Priedīte: “Pircēji aizvien vairāk izvēlas tieši akcijas produktus, aizvien biežāk novērojam, ka pircējs vairs neizvēlas konkrētā zīmola produktus. Šobrīd vairāk izšķiroši ir tieši pats produkts par iespējami zemāko cenu.”
Gan energoresursu cenu kāpuma, gan karadarbības Ukrainā dēļ izmaiņas gan nācies ieviest arī veikalu plauktos. Sortiments pielāgots, balstoties uz preču pieejamību. Pieaugot pieprasījumam pēc akcijas produktiem, šādu preču skaits ir palielināts. Arī “Maxima Latvija” pārstāve ReTV norāda, ka pirkumi ir kļuvuši pārdomātāki. Šogad veiktajā pētījumā, pievēršot uzmanību tieši iepirkšanās paradumu maiņai attiecībā pret pagājušo gadu un pusgadu, noteicošais ir tieši cenas faktors. SIA “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā: “Tas, ko tagad redzam attiecībā uz cenas faktoru, ir tiešām tas, ka tas ir būtiski. To arī mēģinām ņemt vērā veikalu izkārtojumā, piemēram, šie produkti un piedāvājumi, kas ir izdevīgāki, kur tiešām ir šis te ietaupījums, it sevišķi pamata kategorijās, kas ir maize, piens, augļi, dārzeņi, gaļa, cenšamies izvietojumus likt tā, lai cilvēkiem ir viegli ieraudzīt.”
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka tirgotājiem ir jāsamazina sortiments, jo ražotāji pieved retāk preces un prasa iepirkt lielākus minimālos daudzumus. “Kādreiz, piemēram, es pirku 20 kilogramus desas dienā - no pieciem piegādātājiem pa četriem kilogramiem, bet, ja tad man prasa ņemt par astoņiem kilogramiem, tad varu ņemt tikai no diviem līdz trijiem piegādātājiem, līdz ar to man ir mazāks sortiments. Mēs arī šobrīd iepērkam mazāk, tā teikt, labākas kvalitātes preces, jo nav pārliecības, ka tās izpārdosies.”
Kamēr produkts nonāk līdz veikalu plauktiem, iesaistītas ir vairākas puses - sākot no izejvielām, līdz ražošanai un loģistikai, tāpēc patieso ainu un sabiedrības emocionālo stāvokli vairāk varēs novērot rudenī.
