Krievijas iebrukums Ukrainā radījis līdz šim nepiedzīvotu satricinājumu lauksaimniecības nozarē arī Baltijas reģionā - tā, tiekoties Igaunijas pilsētā Tartu, atzina visu trīs valstu nozares ministri. Ražotājiem pašlaik jārēķinās, ka ražošanas izmaksas arvien pieaugs, nereti jāmeklē jauni realizācijas tirgi.
Krievijā un Ukrainā izaudzē aptuveni trešo daļu no visas pasaules kopējās kviešu ražas. Nežēlīgais karš rada nopietnas bažas par pārtikas krīzi pasaulē. Būtiski, lai šo situāciju uzrauga Eiropas Komisija. Tā, tiekoties ar Baltijas valstu kolēģiem Tartu, uzsvēra Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. “Šinī gadījumā jau cieš citas pasaules daļas, piemēram, Āfrika, kur iedzīvotājiem lielas problēmas saņemt pārtiku, arī Eiropai jādomā, kā šos jautājumus risināt. Šinī gadā pieļauts papuves un neizmantotās zemes apstrādāt, bet jāskatās uz nākamajiem gadiem.”
Eiropā un Baltijas valstīs pārtikas trūkums nedraud, jo ražojam krietni vairāk, nekā spējam patērēt. Problēmas rada augošās ražošanas izmaksas, piemēram, degvielas cenas, minerālmēslojuma un dzīvnieku barības izmaksas. To ReTV Ziņām apstiprina arī uzņēmumā “Cēsu gaļas kombināts”, kur nodarbojas ar liellopu gaļas pārstrādi. Uzņēmums jau līdz šim aptuveni 80 % saražotās produkcijas pārdod Eiropā - galvenokārt, lai zemniekiem varētu pienācīgi samaksāt par izaudzēto produkciju. SIA “Cēsu gaļas kombināts” valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne: “Vēsturiski pierādīts, ka tās tradīcijas Latvijā nav attīstītas liellopu gaļas patēriņam, ņemot vērā to dārdzību, salīdzinājumā ar putnu gaļu, cūkgaļu, bet tad jau redzēs.”
Strauju cenu pieaugumu pārtikas produktiem veikalos izjūt arī Igaunijā un Lietuvā. Kaimiņvalstu lauksaimniecības ministri skaidro, ka abās valstīs jau tiek meklēti risinājumi, kā to kompensēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. “No valsts puses mums ir divi dažādi atbalsta pasākumi. Viens no tiem atbalsts lielām ģimenēm, personām ar zemiem ienākumiem, iekļaujot pensionārus, bet no otras puses mums ir nepieciešams, lai uzņēmēji vairāk investē. Ir jāsaprot, ja mēs vēlamies, lai pārtika būtu videi draudzīga, tā nevar būt par zemu cenu,” norāda Urmass Krūze, Igaunijas lauku lietu ministrs.
“Lietuvas valdība ir izstrādājusi inflācijas atbalsta paketi. Tā sevī ietver to, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ēdiens būs pieejams. Patiesībā - ēdiena pieejamība ir arī Eiropas Savienības politikas nostāja,” uzsver Kestutis Navicks, Lietuvas lauksaimniecības ministrs.
Lai veicinātu pārtikas pieejamību Eiropā un pasaulē, Baltijas valstu lauksaimniecības lietu ministri tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Piemēram, apstākļos, kad bloķētas ostas Melnajā jūrā, nodrošinot piekļuvi Baltijas jūras ostām, lai izaudzēto produkciju varētu eksportēt.
