Piebarojot lāčus, fizisks un finansiāls apdraudējums

Lāči ir modušies! Pirmās ziņas par to Latvijā parādījās jau marta vidū, kad Balvu novadā lācis uzbruka uzņēmuma “Latvijas valsts meži” darbiniekam. Pirms nedēļas lācis Valmieras novada Skaņkalnes pagastā meties virsū cilvēkam. Viņu izdevies aizbiedēt, metot metru garu baļķi, kā arī ar saucieniem. Speciālistus satrauc, ka daļa cilvēku tik un tā rīkojas pārdroši. Vienu lāci Gulbenes novadā pat piebaro.

Aizvadītajās brīvdienās vairāki cilvēki, braucot pa Smiltenes-Gulbenes ceļu, dažus kilometrus no Gulbenes ceļa malā pamanīja lāci. Ne viens vien izmantoja iespēju šo satikšanos arī nofilmēt un padalīties sociālajos medijos. Starp vairākiem video, kādā redzams, ka lācim tiek mesti arī burkāni. Informāciju, ka lācis tiek piebarots, saņēmusi arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kur ReTV norāda, ka šāda rīcība nekādā veidā nav atbalstāma. Lāčus piebarot ir kategoriski aizliegts. DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš: “Viņu nedrīkst piebarot. Piebarojot lāci, mēs veidojam viņam atkarību - nāks, prasīs un prasīs. Viņš jau ir vairākas dienas vienā un tajā pašā vietā aptuveni uzturas. Tā kā uz barotavu nāk. Zina, ka cilvēki tur būs un viņu baros.”

Pamanīts, ka lācim ausī ir krotālija. Kādam izdevies pat saskatīt, ka uz tās ir burts “B”, piebilst Rolands Auziņš. Līdz ar to tas ir viens no pagājušā gada palaidnīgajiem Valkas lācēniem. Tas, ka viņu piebaro, situāciju padara vēl bezcerīgāku. “Mēs viņam centāmies mainīt paradumus, tāpēc midzinājām, pārvedām uz citu vietu, lai viņam dotu to grūdienu, ka viņam jāmaina paradumi un jādarbojas kā savvaļas dzīvniekam. Diemžēl cilvēki to pagriezuši pretējā virzienā.”

Apstiprinājumu tam, ka šis ir viens no Valkas lācēniem, guvis arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Vēl pirms mazliet vairāk nekā nedēļas lācēns manīts arī dažu meža kvartālu attālumā citā vietā, kad pacēlies kājās gozējās pie priedes. “Kolēģe aizbrauca uz notikuma vietu un atrada mežā to lāča nomīņāto laukumiņu, paņēma sniega paraugu. Savukārt ģenētikas resursu laboratorijā no šī sniega parauga izdevās izdalīt DNS. Tas izrādījās lāča DNS, kas sakrīt ar pagājušā rudenī pārvešanas laikā lāča krātiņā atstāto lāča DNS. Tas ir viens no Valkas lācēniem, puika,” stāsta Jānis Ozoliņš, LVMI “Silava” vadošais pētnieks.

Jānis Ozoliņš ReTV piebilst, ka lācim ir lieliska atmiņa. Sevišķi jauns lācis savā attīstībā iegaumē visu, ar ko viņam dzīvē nākas saskarties. Tā kā jau rudenī bija noprotams, ka lācēnus kāds pieradinājis, paši patstāvīgi mežā barību atrast neprot, gan tad, gan tagad viedoklis nav mainījies - lāči savvaļā vairs nav atgriežami. “Tas lācis radīs atkal zaudējumus. Viņš ies mājās, lauzīs augļu kokus, postīs bišu stropus, visādi centīsies atrast barību. Ja cilvēki viņu barotu, tas būtu tiešām apdraudējums, jo vienā brīdī šādu barotāju lācis var uzskatīt arī par konkurentu. Nedomāju, ka viņš centīsies kādu apēst tiešā veidā, bet lāči ir gana agresīvi pret jebkuru, ko uzskata par barības konkurentu,” stāsta Jānis Ozoliņš.

Ja lācim barības daudzums nebūs apmierinošs, agri vai vēlu tas var beigties ar kādu aizstāvēšanās uzbrukumu cilvēkam. Dabas aizsardzības pārvaldē informē, ka situāciju novēro un kopā ar Valsts policiju strādā pie kādiem risinājumiem. Par otru Valkas lācēnu pagaidām ziņas nav saņemtas. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik