Piecos sējumos apkopots materiāls par teju 600 muižām Latvijā

Ar encikopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” piektā sējuma izdošanu noslēdzies darbs pie unikāla izdevuma Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā. Piecos sējumos apkopots materiāls par teju 600 muižām Latvijā.

To veicis kultūras pieminekļu pētnieks un fotogrāfs Vitolds Mašnovskis, kas muižu izpētei veltījis vairāk nekā 50 savas dzīves gadus, kopā ar sievu izbraukājot tūkstošiem kilometru pa Latviju. “Vakarā atbraucu mājās. Viesnīcā kā apdullusi muša. Nobraukt kaut vai 500 kilometrus, tas ir – ai, ai, ai. Bet katrā gadījumā atbrauc mājās ar gandarījuma sajūtu, kaut ko labu esi atkal atradis. Vai atradis pamatus, kurus nu nekādi nevar atrast. Pie piektās reizes atrod pamata mājas. Pamata doma bija ārkārtīgi vienkārša – kas bija līdz 1940. gadam un kas ir šodien,” saka encikopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” autors Vitolds Mašnovskis.

Vēsturniece Kristīne Zaļuma stāsta: “Mūsu pienākums ir kultūrtelpā, kultūrvidē iekļaut dažādus šos stāstus par muižām arī tad, ja tās ir pazudušas. Visbiežāk tieši ap muižu veidojas gan kultūra, gan izglītība, gan ciemati. Un mēs nedrīkstam no cilvēku vēsturiskās atmiņas šo pazaudēt. Kā mēs zinām, laiks atkāpjas. Muižu enciklopēdija pēc 50 gadiem mums vēstīs par to, kas jau atkal būs pazudis.”

Darbs pie encikopēdiju izstrādes tika uzsākts pirms pieciem gadiem. Piektā sējuma atvēršanas svētki norisinājas Rīgā, Svētā Pētera baznīcā. Enciklopēdijas projekta vadītāja, izdevniecības “Due” vadītāja Inta Bērente-Strenga: “Tas ir dokuments, kas paliek mums Latvijas vēsturē. Tas ir milzīgs apjoms, fantastiski izpildīts darbs. Dokumentāls stāsts no A līdz Z. Alfabēta secībā reģistrs. Guntis Gailis jau reiz minēja – reģistrs, jo katrs pēc tam ņem un pēta tālāk.”

Piektajā enciklopēdijas sējumā iekļauts arī muižu rādītājs, kā arī teritoriālā izvietojuma karte kā atsevišķi izņemams pielikums, kas var noderēt interesentiem, apceļojot un iepazīstot Latvijas muižas.