Rēzeknes, Ventspils, Jelgavas, Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadus būtu jāapvieno ar valstspilsētām. Ar šādu piedāvājumu šodien Saeimā klajā nāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija. Kāpēc šāda ideja nav nekas jauns? Kā to vērtē iesaistīto pašvaldību vadītāji?
Pilsētreģioni ir jēdziens, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izmantoja jau 2019. gada pavasarī, pirmo reizi prezentējot vīziju par reformu. Teju visas līdzšinējās republikas pilsētas bija plānots apvienot ar apkārtējiem lauku novadiem, taču Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils gadījumos tā nenotika. “VARAM ministrija redz iespēju atgriezties pie sākotnējā piedāvājuma, kādu ministrija bija sagatavojusi. Proti, valstspilsētu apvienošanu ar pieguļošajamiem novadiem. Taču tas nenotiktu tūlīt, tas notiktu 2025. gada vēlēšanās,” pauž Ilze Oša, VARAM pārstāve.
VARAM piedāvā pārejas laiku. Četru gadu laikā jaunievēlēto pašvaldību domēm būtu jāvienojas, kā sadarboties, lai vēlāk apvienotos. Tā kā jāsteidzas ievērot Satversmes tiesas spriedumi Ilūkstes un Ozolnieku novadu lietās, lēmumu par šo vai kādu citu variantu jāpieņem līdz šī gada beigām. Vairāki iesaistīto pašvaldību vadītāji par šādu termiņu nav pārsteigti, bet par to, kā sadarbosies, ReTV Ziņām vēl atturējās komentēt.
Neskaitot šobrīd likumā jau noteiktās jomas, valstspilsētām ar novadiem vēl līdz 2025. gadam VARAM ieskatā būt jāsāk sadarboties:
- pašvaldības mantas apsaimniekošanā;
- saimnieciskās darbības sekmēšanā to teritorijās;
- sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;
- sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā;
- bērnu tiesību aizsardzības jomā.
“Manuprāt, tas ir vienīgais loģiskais solis. Rīkot atkārtotas vēlēšanas ir absurds. Varētu būt šāds variants - apvienot pilsētas ar laukiem -, bet, kā jau iepriekš esmu teicis, lauki zaudēs. Jo vienkārši matemātiski - Jelgavas novadā ir 34 tūkstoši iedzīvotāju, bet pilsētā - 60 tūkstoši, uz pusi vairāk. Līdz ar to deputātu skaits pilsētā būs lielāks, lauki tiks “apbižoti”,” skaidro Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Vēl lielāks lauku iedzīvotāju skaita pārsvars ir Daugavpils pusē. “Pilsētai jāattīstās pašai par sevi, lauku teritorijām - pašām par sevi. Satversmes tiesas lēmums viņiem būs jāpilda. Kā viņi to izdarīs, es nezinu. Ja prasīs mūsu viedokli - mēs iesniedzam divus [variantus], kur Ilūkste, kur - mēs. Es nezinu, kāds ceturtais variants varētu parādīties, bet tādu nevaram iedomāties pašreiz,” saka Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs.
“Manuprāt, ļoti apsveicama iniciatīva. Daugavpils rajona vēsturiskās teritorijas attīstība bez Daugavpils pilsētas kā administratīvā centra absolūti nav iespējama, nebūtu arī lietderīga, jo mēs vienlaicīgi pārvaldām vairākas kapitālsabiedrības. Šāda veida apvienošanās viennozīmīgi efektivizēs gan pārvaldību, gan sniegtos pašvaldības pakalpojumus,” uzskata Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes priekšsēdētājs.
VARAM prezentētais gan pagaidām ir tikai piedāvājums. Atbildīgā komisija šodien uzdeva ministrijai līdz 15. septembrim apjautāt jauno pašvaldību vadītāju viedokļus un sākt gatavot dokumentus arī citiem variantiem, piemēram, jaunu reģionālo attīstības centru meklēšanai esošo lauku novadu teritorijās.
