Ar airiem un tīkliem šobrīd uz Rīgu protestos būtu gatavi doties piekrastes zvejnieki, kurus sadusmo plānotie grozījumi zvejas noteikumos nr. 296. Ja tie tiks pieņemti, daļa atzīst, ka būs ļoti jāpārdomā, vai ar zvejniecību nodarboties maz būs vēl vērts. Tikmēr pretējs viedoklis ir Zemkopības ministrijai, kas skaidro, ka zvejnieki grozījumus ir pārpratuši. Tie patiesībā viņu situāciju uzlabošot.
Piekrastes zvejnieku Ziemeļkurzemē palikuši uz dažu roku pirkstiem saskaitāmi. Kolcinieks Andris Laukšteins ir viens no tiem. Vārdos viņš ir skarbs - jo tālāk, jo dziļāk purvā. Tā viņš komentē plānotos grozījumus. Viņš zvejo ar stāvvadiem. Piezvejā, piemēram, starp reņģēm vairs nedrīkstēs būt mazizmēra plekstes. Rādot tīklus, Andris Laukšteins skaidro, ka tas praktiski pat nav izdarāms. “Ja tas ir jāizšķiro, tas ir laiks, līdz ar to - bojājas visas zivis. Ja tā mēs, piemēram, desmit tonnas nozvejojām dienā, vai 20, 30, nu, tad mēs nozvejosim 1,5 tonnu. Ražotājam, saldētājam pārdot, mēs to nevarēsim izdarīt, jo viņam nav interesanti,” skaidro Andris Laukšteins, zvejnieku saimniecības „ZVĪŅAS L” īpašnieks.
Sods par kilogramu plekstu piezveju paredzēti astoņi eiro. Bet uz desmit tonnām reņģu parasti ir tonna plekstu, kas nozīmē apjomīgus sodus. Pēc vairākiem sodiem - pat licences atņemšanu. Otrs sāpīgais punkts ir nākšana krastā. Zvejnieki to pieraduši darīt vietās, kur krastu var sasniegt visātrāk, bet nu būs jādodas uz piestātnēm.
Ja jaunie grozījumi tiks pieņemti, tad Kolkas zvejniekiem būs jāpiestāj Kolkas steķos. Taču viņi saka, ka tas praktiski pat nav iespējams, jo steķi nav pieņemti ekspluatācijā, tātad - neviens uz tiem nedrīkst atrasties. Kolciniekiem paliek divi varianti: Rojas vai Ventspils ostas, kas ir vairāku desmitu kilometru attālumā. “Tā zvejas īpatnība ir tāda, ka tu ieej agri jau pa tumsu jūrā, līdz ar gaismiņu jau nāc malā. Un pulksten septiņos jau vasarā ir, ka ieslēdzas jūras brīze. Jūrā ir viļņi, un tev jau sen jābūt malā. Ja tur kaut kādas vietas, punktus grib, tas būtu tā muļķīgi,” saka Ervīns Vilciņš, piekrastes zvejnieks no Ķirķraga.
Pandēmijas laiks un attālinātā saziņa zvejniekiem traucējot ar Zemkopības ministriju savu sāpi izrunāt. Ja vajadzētu, viņi būtu gatavi doties protestos. “Protams, ka gribētos citreiz ar tādu slapju airi kādam iemaukt pa ausi tur – arī no augstākiem plauktiņiem. Bet zvejniekiem ir tāda īpatnība, ka mēs esam ļoti sadrumstaloti. Mēs katrs kaut kur savā stūrī zvejojam. Lai mūs savāktu kopā, tad tur tiešām ir kaut kādiem Zvejnieksvētkiem jānotiek,” stāsta Ervīns Vilciņš.
Latvijas Zvejnieku federācija iesniegusi priekšlikumu, ka vēl papildus izkraušanas vietām jābūt arī Nidā, Mazirbē un Sīkragā, jo tur lielākos apjomos ķeras reņģes. “Individuāli ir grūti cīnīties, jo tevi bieži vien neuzklausa. Tāpēc šobrīd tie noteikumi ir vaļā, un mēs vienkārši gaidām atbildi no ministrijas puses, kas tur būs mainīts, kas nav, atkal būs sarunas. Te nebūs tā, ka mēs pateicām, ka mūsu zvejnieki saka, ka nav iespējams vienmēr atrast to vienu pleksti, tagad tie tur izdomā, tomēr ieliek tā,” pauž Ēvalds Urtāns, Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs.
Noteikumi atvērti grozījumiem, jo vairākas lietas tajos novecojušas un bija precizējamas, un tajos ir arī vairāki punkti, par kuriem zvejnieki ir priecīgi, ka beidzot uzklausīti. Runājot par obligātajām izkraušanas vietām, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš skaidro, ka patiesībā situācija tiekot uzlabota, salīdzinot ar to, kas ir šobrīd noteikumos. “To izkraušanas vietu ir daudz mazāk. Mēs papildinām šīs vietas ar praktiski visām vietām Latvijā, kur ir iespēju piebraukt un izkraut šīs te zivis.”
Eiropas regulas jau līdz šim noteikušas, ka, sasniedzot piecu tonnu apjomu reņģēm un brētliņām, zvejnieki nedrīkstēja vienkārši izkraut lomu tuvākajā pludmalē. Praktiski to turpinot darīt, tas bija pārkāpums. “Mēs jau nerunājam, ka varam atcelt Eiropas likumdošanas normas. Tās ir augstākas pat par Latvijas normām. Ja ir lielāki apjomi, mums ir jāspēj nokontrolēt un zināt, kur ir šī te zvejnieku atnākšana un kur var uzraudzīt izkraušanu,” saka Normunds Riekstiņš.
Darbs pie grozījumiem šobrīd ir sākumposmā, to pieņemšanai vēl būs vajadzīgs laiks. Zivsaimniecības departamenta direktors uzskata, ka tie Latvijas piekrastes zvejnieku ikdienu nepasliktinās, jo noteikumos tiks nostiprinātas lietas, kas jau šobrīd ir spēkā Eiropas regulējumos. Zvejnieku sāpe, viņaprāt, esot saprotama.
