Visā Latvijā ik vasaru jo īpaši piemin holokausta jeb masveida ebreju iznīcināšanas norisi un tās upurus. Arī Preiļos jau teju 20 gadu garumā šausmīgākajiem Otrā pasaules kara laika notikumiem veltīti dažādi atceres pasākumi. Šajā reizē atklāta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vides izstāde “Ebreji Preiļos”. Tās atklāšanā cietušo ebreju piemiņu godināja gan vietējie iedzīvotāji, gan arī ebreju pēcteči un laikabiedri.
Šomēnes aprit 80 gadi kopš laika, kad holokaustā masveidā nogalināti ebreji. Preiļos, pieminot skumjākās šīs kopienas vēstures lappuses, izveidota jauna vides stendizstāde. Tajā uzsvērts, ka šie notikumi ietekmējuši ne tikai ebreju, bet visas pasaules dzīvi. Uz piemiņas pasākumu ieradās arī deviņdesmitgadīgā Veronika, kas toreiz īsi pirms skolas gaitu uzsākšanas 4. klasē – zaudēja savu draudzeni. “Zīmējām zvaigznes uz muguras, raudājām, atvadījāmies, gājām tur uz to vietu. Tāds vēl valnis bija, nekas nebija nolīdzināts, kur mūsu Nikama gulēja nošauta. Tāpēc esmu atnākusi, lai satiktos ar Nikamu,” saka Veronika Vaivode, Preiļu novada iedzīvotāja.
Par Otrajā pasaules karā notikušo masveida ebreju iznīcināšanas nežēlīgumu liecina arī dažādi vēsturiskajos izrakumos atrastie artefakti un līdz mūsdienām saglabājušies dzimtu stāsti. “Manas mammas ģimene ir no Vitebskas Baltkrievijā, viņas mamma smagi slimoja, tāpēc ģimene nevarēja aizbraukt prom. Pateicoties kaimiņiem, kas skaidroja, ar ko tas var beigties, viņi tomēr aizbrauca, bet vecmamma palika un gāja bojā. Dzina nāvē visus bērnus. Trīs, četri gadi viņiem bija,” pauž Sergejs Rižs, arhitekts, vairāku memoriālu autors.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs regulāri sociālajos medijos publicē dienasgrāmatas fragmentus, kas iekļauti arī izstādes materiālos. Tā ļaujot konkrētajā dienā izprast, kā pirms vairākiem gadu desmitiem jutās cietušie. “Preiļos dzīvoja Šeina Grama, kas rakstīja dienasgrāmatu. Viņa sāka rakstīt tad, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai, beidza rakstīt - dienu pirms savas nāves. Mums bija arī Vladislavs Vuškāns, kurš pie sevis saimniecībā visus garos kara gadus slēpa astoņus cilvēkus,” stāsta Ilona Vilcāne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja pārstāve.
Iecerēts, ka izstāde būs skatāma līdz rudenim. Tā kā tā atrodas ārā, atsākoties mācībām, to varēs aplūkot arī skolēni vēstures stundās. “Mēs bieži vien domājam un uzvedamies, it kā pēc holokausta nekādu ebreju nebūtu. Preiļu ebreju vēsture turpinās, jo ir gan Preiļu izcelsmes ebreji, kas dzīvo ārzemēs, ir arī galu galā paši preilenieši, kam ir svarīgi atcerēties savus kādreizējos ebreju kaimiņus,” saka Iļja Ļenskis, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors.
Piemiņas pasākumu noslēgumā ebreju kopienas pārstāvji, vietējie iedzīvotāji un vēstures speciālisti devās uz Holokausta upuru memoriālu. Šeit ieturēts klusuma brīdis, gan arī izteikti aicinājumi mūžam atcerēties un nekad neatkārtot tik traģiskus notikumus.
