Nedēļas nogalē Jelgavas novadā godināti latviešu strēlnieki, kuri pirms vairāk nekā simt gadiem krita Tīreļpurva apkaimē Ziemassvētku kaujās. Tās bija lielākās kaujas Pirmā Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā, kurās piedalījās ap 20 000 latviešu strēlnieku. Šoreiz piemiņas pasākumos tika vākti ziedojumi Ukrainas armijas atbalstam.
Šajās dienās 1917. gadā Tīreļpurvā notika sīvas kaujas starp Vācijas un Krievijas armiju. Krievijas armija, kuras sastāvā bija ap 20 000 latviešu strēlnieku, sākot uzbrukumu vācu pozīcijām, cerēja ieņemt netālu esošo Jelgavu. Latviešu strēlnieki kaujās, kas pēc vecā stila jeb Jūlija kalendāra notika Ziemassvētkos, izmantojot pārsteiguma momentu, pārrāva vācu aizsardzības līniju un ieņēma šī reģiona nocietinātāko punktu Ložmetējkalnu. “Šeit dzima Latvijas armija, jo strēlnieku nozīme jau nav tikai tādā konkrētā taktiskā izpratnē frontes līnijā Vācu un Krievijas impērijas frontē, jo viņi bija pulcējušies zem Latvijas karogiem, un šī varonība un arī zaudējums ir tas, kas mūs vienoja,” saka Raimonds Graube, atvaļināts ģenerālleitnants.
Atzīmējot leģendāro kauju 106. gadskārtu, nedēļas nogalē Ložmetējkalnā dega simtiem svecīšu, simtiem cilvēku godināja leģendārajās Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņu. Daudzi piedalījās arī tradicionālajā lāpu gājienā no Mangaļiem līdz Ložmetējkalnam. “Tie ir mani skolēni. Malači. Mēs to varējām, mēs to paveicām. Tas viss, kas tagad notiek pasaulē. Mēs to ļoti asi izjūtam un sapratām, cik svarīga ir mūsu dzimtene un mūsu brīvība,” norāda Nellija Švede, Kalnciema pagasta pamatskolas skolotāja.
Kā ReTV atzīst uzrunātie jaunieši, šogad, zinot, ka tepat netālu Ukrainā notiek karadarbība, šis pasākums ļaujot reālāk izjust senos notikumus.
Nodibinoties Latvijas valstij, daudzi strēlnieki kļuva par pirmās Latvijas armijas karavīriem, bet mūsdienās strēlnieku varoņdarbi Ziemassvētku kaujās nes simbolisku nozīmi pašreiz notiekošajā karā starp Ukrainu un Krieviju,
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece saka: “Latviešu strēlnieku cīņas bija pirmais solis, pieprasot Latvijas valsts izveidošanu. Otra doma ir par Ukrainu. Ukrainas tauta varonīgi cīnās pret noziedzīgo Krievijas karaspēku, lai saglabātu savu valsti, lai saglabātu savu tautu, lai saglabātu paši sev. Mums viņiem ir jāpalīdz un viņi jāatbalsta.”
Pašreiz Latvija ir starp tām valstīm, kas sniedz milzīgu palīdzību Ukrainai. Arī Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Jelgavas novada mājražotāji sanākušos cienāja ar zupu, pretim saņemot ziedojumu. Visi savāktie līdzekļi – 1122 eiro – tiks ziedoti Ukrainas armijas vajadzībām.
