Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, šodien Dobelē pie Atbrīvošanas pieminekļa Latvijas karoga krāsās tiek veidots “Gaismas ceļš”. Pirmie svecītes iededza Dobeles 1. vidusskolas mazie bērni, kuriem “Lāčplēša drosme” ļāvusi piedzimt brīvā Latvijā.

Dūmakaino dienu šodien Dobelē gaišāku dara daudzās svecīšu liesmiņas pie Dobeles atbrīvošanas pieminekļa. Jau dienas pirmajā pusē nolikt savu svecīti, godinot kritušo karavīru piemiņu, bija atnākuši tuvējās skolas sākumskolas posma klases. Mazie skolēni ir sapratuši pašu galveno, ka Latvija šodien ir brīva, pateicoties mūsu drosmīgajiem karavīriem, tomēr, lai izskaidrotu sarežģīto Latvijas vēsturi, skolotājām nācies krietni palauzīt galvu. “Iedomājāmies sevi, kā tas būtu, ja šodien tā notiktu. Ja tā būtu mūsu ģimene. Ja mēs iedomājamies, ka tas būtu mūsu tētis, kam šodien jāiet karā, tad mēs uz tām lietām sākam skatīties mazliet citādāk,” stāsta Guna Vārava Dobeles 1. vidusskolas 2. klases skolotāja.

Izšķirošas kaujas Brīvības cīņās Dobeles apkaimē neesot notikušas. Tomēr Dobeles vārdu tajās nesis 11. Dobeles kājnieku pulks, kas izveidots apvienojoties Liepājas zemessargu bataljonam un Grobiņas kājnieku pulka daļām. Par šo vēstures sadaļu gan ziņu esot maz. “Oficiāli tas ir dzimis 1920. gada 26. februārī Brīvības cīņu beigu posmā, galvenokārt šis pulks piedalās cīņās Latgales frontē, bet nesa Dobeles vārdu. Viņiem bija tāda skaista devīze karogā bijusi: “Es, karā aiziedams, sirdi slēdzu akmenī. Aust gaismiņa, līst saulīte, plīst akmens skanēdams.”,” saka Andris Tomašūns, vēsturnieks.

Daudz labāk dobelniekiem zināma Atbrīvošanas pieminekļa raibā vēsture. Tomēr arī šeit šoreiz nebūs svētku uzrunas, neskanēs patriotiskas dziesmas. Tomēr, kā stāsta bērni, svētki vienalga būšot. “Šodien man noteikti ir svētku noskaņojums. Es arī mājās vakarā svecīti aizdegšu. Mūsu ģimenē tā ir pieņemts, bērniem arī mēs to mācām,” uzsver Dace Cālberga, Dobeles 1. vidusskolas skolotāja.

“Manā ģimenē 11. novembri atzīmē ar burvīgām, garšīgām vakariņām. Kādu filmu, vēl es parasti iemācos arī kādu dziesmiņu vai pantiņu,” stāsta Alise, trešās klases skolniece. Arī citi trešklasnieki iemācījušies karavīriem veltītas četrindes.

Var teikt, ka pašreiz sava uzvara jāizcīna arī 21. gadsimta cilvēkiem. Dobelniekiem talkā šoreiz nāks seno latvju zīmēs ieliktais “senču spēks”. “Es domāju. šis ir tas laiks, kad atkal sākt ticēt šīm zīmēm un meklēt to zīmju jēgu un spēku,” saka Edgars Ķuzis, Dobeles kultūras nama pārstāvis.