Valmierā paplašināto valdes sēdi aizvadīja Zemnieku saeima. Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija, kā risināt smago situāciju piena nozarē. Par iespējamiem risinājumiem ar piensaimniekiem diskutēja ar zemkopības ministrs Didzis Šmits. 

Piensaimniecības nozari Latvijā krīzes piemeklējušas cikliski. Nozarē strādājošie skaita, ka kopš 2008. gada šī jau būs vismaz piektā reize, kad piena iepirkuma cenas piedzīvo strauju lejusplīdi. 

Vēl pērn darbu piena nozarē atstāja ilggadēja piensaimniece Ieva Rutkovska. Šodien Zemnieku saeimas tikšanās reizē viņa par pašreizējiem notikumiem nozarē saka: mums beidzot jāmācās, kā arī piensaimnieciecība ir bizness. “Jāsaprot, ka mums ir jāmācās, nevis jāmeklē attaisnojumi. Daudzas no lietām ir cikliskas. Mēs kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, jo pārstrādes šeit nav. Ko mēs vienmēr darām – ar pārstrādi nerunājam. Arī jautājumi par cenu noteikšanu. Tur ir vieni un tie paši grābekļi.”

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtē, ka pašreizējos notikumus ietekmē ne tikai ekonomiskās norises, bet arī dažādi politiski lēmumi. Tai pašā laikā piens aizvien būs nozīmīgs pārtikas produkts ikdienas patēriņa grožā. “Mums ir jāgatavojas nākamajai piecgadei, kad redzam sistemātiku, ik pēc cik gadiem iestājās krīze, lai vairāk nesaskartos ar šādām situācijām. Es domāju, kopīgiem spēkiem arī šo cenu kritumu pārvarēsim.”

Lai tas notiktu sekmīgi, Zemnieku saeimas pārstāvji šodien, tiekoties ar zemkopības ministru, pārrunāja gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa risinājumus, kā turpmāk attīstīt piensaimniecības nozares. Ministrs Didzis Šmits uzsvēra, ka pašreizējā situācijā piensaimniekiem nav paredzētas maksāt kādas papildus kompensācijas. “Lielākā problēma, kas mūs ir novedusi šādās krīzes, ka esam devuši naudu šādās krīzes, ka esam dzēsuši ugunsgrēku, nevis lai risinātu nākotnes uzdevumus. Viss būs kārtībā ar piena nozari, svārstība notiks, kādam būs grūtāk, kādam mazāk, mēs tiksim ārām.”

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka piena produktu eksporta veicināšanai varētu rast līdzekļus no valsts subsīdijām. Tiesa gan – iekarot jaunus eksporta tirgus nav ātrs process. Tāpēc zemnieki cer, ka situācija nozarē uzlabosies vasarā, kad ražošanas procesu sāks jauna piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā.

Foto: Freepik