Pirms gada krīze smagi skāra piena nozari. Vairāk nekā desmit pārstrādes uzņēmumiem draudēja bankrots, augsto izmaksu dēļ Latvijā piena produktu ražošana kļuva neizdevīga. Šobrīd situācija nozarē gan ir uzlabojusies, taču aizvien ir nestabila.  

Ir pagājis gads, kopš piensaimnieki cēla trauksmi par iespējamu nozares iznīcību. Šajā laikā divi pārstrādes uzņēmumi savu darbību pārtraukuši, pārējiem situācija nostabilizējusies. Taču aizvien par izdzīvošanu cīnās piena ražotāji, jo saistībā ar piena pārprodukciju Eiropā šī gada sākumā svaigpiena iepirkuma cena piedzīvojusi strauju lejupslīdi – no gandrīz 50 eiro centiem litrā tā nokritusi līdz aptuveni 30. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvis Jānis Šolks: “Piena ražotājiem ir ļoti grūts un pārbaudījumiem pilns laiks, jo viņi ir spiesti bieži vien pārdot pienu, nenosedzot tiešās ražošanas izmaksas. Jautājums – cik ilgi piena ražotāji to var izturēt?”

Ja piena cena vairāk nekā divus mēnešus būs zemāka par 20 procentiem, salīdzinot ar gada sākumu, finansiālu atbalstu gatava sniegt Zemkopības ministrija. Taču, kā norāda Jānis Šolks, piensaimnieki cerēja arī uz produktu cenu samazinājumu veikalu plauktos, taču tā bijusi par mazu. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis: “Protams, tas nav visiem produktiem un nenotiek vienlaicīgi. Vairāk tas notiek saistībā ar akcijām. Ja pamatprodukcijai pārstrādātājs arī nav gatavs samazināt cenu, tad standarta cena tik vienkārši nevar tikt samazināta kāda no dalībnieka pusēm, ja arī viņam nav iespējas.”

Taču visvairāk piena nozares pārstāvjus satrauc importa produkcija veikalos. Igaunijā un Lietuvā vietējā produkcija sastāda aptuveni 95 procentus no sortimenta, taču Latvijā vien 60. Šolks: “Formāli jau nekas nav pārkāpts, mums ir brīvais tirgus. Tās pašas pārdošanas kompānijas, kas strādā arī Lietuvā un Igaunijā, tur, nezinu kāpēc, iedzīvotāji nepieprasa Latvijas vai Lietuvas produktus Igaunijā, attiecīgi Latvijas vai Igaunijas produktus Lietuvā. Tur tā nav, kāpēc mēs esam tik izmeklēti no mazumtirgotāju puses? Atbildes nav. Mēs nerunājam par tādiem produktiem, kuri Latvijā netiek ražoti.”

Šim apgalvojumam nepiekrīt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, sakot, ka veikalos aptuveni 85 procenti skābpiena, kefīra un krējuma ir Latvijā ražoti. Krūzītis: “Tā reklāma “pērciet Latvijas produktu” ir ļoti intensīva, un mazumtirgotājs savu iespēju robežās to dara. Jā, varētu darīt vairāk. Domāju, ka mēs pāris procentus šajā ekonomiskajā situācijā varam pieaudzēt. Tas notiks brīdī, kad cilvēku pirktspēja kļūs lielāka. Iedzīvotāji arī pieprasa “Almu” vai “Anneli” un tā tālāk – šie ražotāji, kas ir ārpus Latvijas, ir savu mērķi uzlikuši – pārdot Latvijā produktus –, aktīvi to arī dara gan ar reklāmas palīdzību, gan atbalstot pasākumus. Iedzīvotāji, nogaršojot šo produkciju, ja vēl cena ir zemāka nekā Latvijas produktam, vienkārši balso ar savu maciņu.”

Daudzos gadījumos no analogiem produktiem tirgotāji esot atteikušies, taču patērētājs ir cenu jūtīgs, tāpēc arī turpmāk veikalu plauktos lielu daļu aizņems ārvalstīs saražotais. Šajā situācijā piensaimniekiem vien atliek cerēt uz pircēja atbalstu, izvēloties vietējo produkciju.

Foto: Freepik; ilustratīvs