Līdz ar dabas resursa nodokļa pieaugumu ar janvāri dārgāka kļūs atkritumu apsaimniekošana un pakalpojums iedzīvotājiem. Daļai tie var būt pāris desmiti centi, bet Pierīgā jau šobrīd zināms, ka līdz ar jauno gadu iedzīvotājiem jārēķinās ar būtisku pakalpojuma cenas kāpumu.
Ja šobrīd dabas resursa nodoklis ir 65 eiro par tonnu, tad 2022. gadā tie jau būs 80 eiro, 2023. gadā - 95 eiro par tonnu. Līdz ar jauno gadu pieaugs arī Pierīgā esošā Getliņu atkritumu apsaimniekošanas poligona uzturēšanas izmaksas, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu būs jāmaksā krietni dārgāk, pat atsevišķos novados līdz 70%. “Tas galvenokārt saistīts tieši ar atkritumu apglabāšanas izmaksu pieaugumu,” atzīst Elīna Saulīte, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ķilupe” pārstāve.
“Trešdaļa no šī brīža cenas būs pieaugumā. Pieaugums būs gana jūtams,” skaidro Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Poligona apsaimniekotājs “Getliņi EKO” skaidro, ka šobrīd informācija par tarifa pieaugumu iesniegta apstiprināšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Precīza informācija par to, cik liels būs cenas kāpums, būs zināma decembrī. “Ja viss ir kārtībā, tad līdz 1. decembrim tiek pieņemts, no 1. janvāra stājas spēkā,” pauž Imants Stirāns, SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs.
Kā ReTV norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijā, Getliņos jau 2022. gada janvārī tiks atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca. Līdz 2023. gadam šādas rūpnīcas ir jāuzceļ visos Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionos, kopumā tie ir desmit. Ar cenu kāpumu tad saskaries visā Latvijā. “Tātad, lai šīs rūpnīcas uzbūvētu, ir pietiekami lielas investīcijas, neskatoties uz to, ka būs Eiropas līdzekļi. Izmaksas rūpnīcās darbināšanai ir augstas,” skaidro Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs.
Tas, ko iedzīvotāji var darīt, lai mazinātu atkritumu pakalpojumu izmaksas, ir atkritumus nevis mest kopējā konteinerā, bet tos šķirot. Un, kā norāda atkritumu apsaimniekotāji, cilvēku paradumi mainās jau šobrīd. “Viņus ekonomiski valsts piespiež domāt vairāk par atkritumu šķirošanu ar tarifu kāpumiem,” uzsver Elīna Saulīte.
“Tas ir pareizais virziens, kurā mums visiem ir jāiet, ņemot vērā, ka atkritumu izvešanas un uzglabāšanas izmaksas pieaug, aug elektroenerģijas izmaksas pasaulē. Tas ir tas, kur iedzīvotājiem būtu jāvirzās. Tā ir šī zaļā vadlīnija, ko Eiropas komisija mums ir noteikusi,” skaidro Kaspars Grīnbergs, māju apsaimniekotāja “Ogres namsaimnieks” valdes loceklis.
“Šobrīd cilvēkiem domāšana ir ļoti mainījusies, jo ļoti daudzi pievērš uzmanību ne tikai šķirošanai, bet iepakojumam, kādu pērk,” saka Elīna Saulīte.
“40% no atkritumiem sastāda bioloģiski norādāmie atkritumi. Šajā brīdī to šķirošana, es teiktu, ir gana nepopulāra un mazattīstīta. Ja cilvēks šķiro šo sadaļu, kas ir parasti trešdaļu lētāka, viņi var samazināt savu rēķinu,” stāsta Jānis Aizbalts.
Elīna Saulīte gan ReTV norāda, ka Covid-19 laikā novērojami maksājumu kavējumi un cenu pieaugums vēl vairāk varētu to veicināt. “Viņi nesamazina atkritumu izvešanu, bet viņi prasa atlikt maksājumu, dalīt tos vēl sīkāk. Ir novērojama šī maksātspējas problēma,” atzīst Elīna Saulīte.
Turklāt visi ReTV uzrunātie speciālisti atzīst - līdz ar pakalpojuma cenu kāpumu pieaugs arī problēma ar tā saucamajiem nelegālo atkritumu punktiem. “Noteikti daudzi cilvēki izvēlēsies, pirmkārt, samazināt atkritumu izvešanas biežumu. Tāpat arī noteikti vairāk dedzinās mājas, jo līdz šim ir daļa iedzīvotāju, kas izvēlas atkritumus nodot, bet sadedzināt pie sevis mājās. Es domāju, ka nākamais gads būs liels pārbaudījums policijai un pašvaldībai,” uzskata Elīna Saulīte.
