Pilīs un muižās energoresursu dēļ, iespējams, nāksies celt pakalpojumu cenas

Energoresursu cenu kāpums sasniedzis arī pilis un muižas. Rundāles pilī lēš, ka šogad par apkuri un elektrību būs jāmaksā par 120 000 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā, bet samazināt energoresursu patēriņu, neraugoties uz nelielo apmeklētāju skaitu, neesot iespējams. Mazajās lauku muižās, kur apkurei netiek izmantota gāze, sadārdzinājums neesot tik būtisks. Ja krīze turpināsies, nāksies celt pakalpojumu cenas.

Rundāles pils apbūves ansamblī ir vairāk nekā desmit ēkas, kurās atrodas vairāki simti telpu. Atšķirībā no astoņpadsmitā gadsimta tagad krāsnis ir tikai muzeja eksponāti. Mūsdienu apkures sistēmā siltums tiek ražots no gāzes, lustrās deg elektriskās spuldzītes. Apkures un elektrības izmaksas jau pagājušajā gadā prasījušas gandrīz 150 000 eiro, bet šogad pieaugums tiek lēsts vēl par 120 000. “Pēc muzeja aprēķiniem, sadārdzinājums elektrībai ir par 66% 2022. gadā, savukārt gāzei palielinās gandrīz trīs reizes,” saka Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktore.

Samazināt energoresursu patēriņu, neraugoties uz to, ka pašreiz muzeju nedēļā apmeklējot tikai ap 200 viesu, neesot iespējams, jo padomju gados būvētā sistēma nepieļauj regulēt apkuri atsevišķās telpās. Turklāt - muzeja eksponātu uzglabāšanai ir savi noteikumi. “Labi uzturēšanas apstākļi ir tādi, kuros nav lielu svārstību. Tas nozīmē, ka mēs nevaram pa nedēļas vidu apsildīt telpas, nedēļas nogalē, nē. Ir dažādi lokāli risinājumi, kā, piemēram, gaisa sausinātāji, mitrinātāji, bet jāņem vērā, ja mēs taupām uz gāzes apkuri, tad mēs tērējam vairāk elektrību lokālajiem risinājumiem,” pauž Kristīne Budže, galvenā krājumu glabātāja.

Kā ReTV skaidro pils muzeja direktore, ietaupīt varot tikai uz attīstības rēķina, bet pagaidu risinājums energocenu krīzei esot rasts. “Rēķinoties ar to, ka šādas izmaksas būs, tad daļu no pagājušajā gadā nopelnītajiem līdzekļiem mēs atstājām naudas maciņā jeb bankas kontā, lai segtu šim gadam energoenerģijas izmaksas. Mēs ļoti ceram, ka šis ir tikai tāds viens gads, ka tas tā vairs neatkārosies nākamajā gadā. Mēs arī ceram, ka šis gads attiecībā uz pašu ieņēmumiem un plāna izpildi būs daudz labāks,” saka Laura Lūse.

Atšķirībā no Rundāles pils, kura no valsts budžeta mērķdotācijā saņem gandrīz pusi no uzturēšanas izmaksām, mazākajām pilīm un muižām galā jātiek tikai pašu spēkiem vai ar pašvaldības atbalstu. Piļu un muižu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Lazdāns telefonsarunā ar ReTV teic, ka pesimismu nejūtot, jo vairums lauku muižu tiekot apkurinātas ar malku vai granulām. “Es neticu, ka tas tā turpināsies. Pacelsim cenas, izmaksās klientiem viss dārgāk. Vismaz es savā muižā tā darīšu. Ja man izmaksā dārgāk tas pakalpojums, tad attiecīgi arī klientiem dārgāk būs jāmaksā.”

Iespēju prasīt Kultūras ministrijai saskaņojumu augstākām pakalpojumu cenām, ja energocenu lēciens neapstāsies, apsver arī Rundāles pils. Tomēr vairāk par visu gan pilīs, gan muižās cer uz atbrīvošanos no Covid-19 ierobežojumiem, kas ļautu senās vēstures pērles atkal piepildīt ar tūristiem.


#SIF_NVZ2022

Foto: Rundale.net